Pirmdien teritoriju apmeklēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, lai iepazītos ar tās sanācijas projektu un plānotajiem rekultivācijas darbiem, kas uzsāksies augustā.
Izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļaus izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.
"Augusta Deglava ielas izgāztuve tiks pilnībā rekultivēta, tās teritorija – iztīrīta, sakopta un apzaļumota. Tuvējo Pļavnieku un Purvciema iedzīvotāji pašlaik degradētās teritorijas vietā divu gadu laikā iegūs 19 hektārus lielu aktīvās atpūtas zonu, kurā būs ne tikai rotaļu un sporta laukumi, bet arī savs mākslīgais kalns," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
"Izgāztuves rekultivācijas laikā, veidojot kalnu, tiks izvākti visi bīstamie un lielgabarīta atkritumi. Izveidotais 35 metrus augstais kalns tiks pārklāts ar pretfiltrācijas un auglīgās grunts slāņiem, rekultivētā teritorija - apzaļumota. Nākotnē to būs iespējams izmantot atpūtai un rekreācijas pasākumiem. Visā izgāztuves teritorijā tiks veikta piesārņoto gruntsūdeņu atsūknēšana un attīrīšana," pastāstīja Rīgas pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Dzintars Balodis.
Lai samazinātu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi, tiks veikta izgāztuves platības samazināšana, atkritumus sastumjot vienā kaudzē un blīvējot. Kaudzes konfigurāciju veidos dažāda slīpuma nogāzes ar mērķi izveidot vizuāli interesantu objektu - kalnu esošajā rūpnieciskās apbūves zonā.
Kalna augstums sasniegs 35,5 metrus ar lēzenu nogāzi uz perspektīvās Lielvārdes ielas trases pusi.
Projekta kopējās paredzētās izmaksas ir 8,38 miljoni eiro, no kuriem pusi finansēs Rīgas dome, bet otru pusi – Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
A.Deglava ielasatkritumu izgāztuve tika izveidota 1956.gadā Rīgas nomalē pilsētas sadzīves un rūpniecības atkritumu apglabāšanai. Izgāztuve tika izveidota bez projekta, tajā nebija paredzēti nekādi vides aizsardzības pasākumi – tieši virs kūdras tika bērti sadzīves, rūpniecības un celtniecības atkritumi, kas veidojās Rīgas pilsētā.
1973.gadā, kad tika izveidota pilsētas izgāztuve Getliņos, Deglava ielas izgāztuvi slēdza, bet nesankcionēta atkritumu, it īpaši, būvgružu izbēršana tās apkārtnē turpinājās arī turpmākajos gados – līdz pat astoņdesmito gadu beigām.
Saskaņā ar projekta ietvaros veiktajiem ģeotehniskās izpētes darbiem atkritumu slāņa biezums lielākajā daļā izgāztuves ir 8-10 m, bet tās centrālajā daļā, kur ir apmēram 6 ha plašs paaugstinājums, atkritumu biezums sasniedz 13-14 metrus. Izgāztuves sanācijas projektā, kas izstrādāts 2003.gadā, minēts, ka izgāztuvē ir apglabāti kopumā 1,66 miljoni kubikmetru atkritumu.
A. Deglava ielas izgāztuves teritorijā līdz šim laikam nav veikti nekādi labiekārtošanas vai sakopšanas darbi. Tādēļ pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas Rīgas domes deputāti 2014.gada 17.jūnijā atbalstīja A. Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas būvniecības ieceri.
A.Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbus veiks SIA Merks, bet būvuzraudzību – SIA Geo Consultants.