Tā savus secinājumus izteiks tikai nākamā gada aprīlī. Stadiona ideju atbalsta arī sporta aprindas, domājot tieši Daugavas stadiona pārbūvēšanu. Šī stadiona vārds negatīvā nozīmē izskanēja septembrī, kad tika pieprasīta papildu nauda nākamā gada Deju svētku sarīkošanai.
Viens no vairākiem
Ideju par Dziesmu svētku stadionu ministre vasarā izteica Dziesmu un deju svētku padomes sēdē, vērtējot pašreizējo situāciju - Deju svētkos ieguldīti lieli līdzekļi, bet Daugavas stadionā klātienē tos var noskatīties tikai ap 5000 skatītāju. Taču šobrīd ministres preses sekretāre Ieva Līne norāda, ka šī ideja vēl nav pietiekami pētīta un nav izslēgts, ka varētu tikt noraidīta kā pārmērīgi dārga. Tāpēc arī šī ideja tiek izskatīta kontekstā ar Laikmetīgās mākslas muzeju un koncertzāles projektu, domājot, kurš kultūras objekts būtu visreālāk īstenojams līdz Latvijas valsts simtgadei 2018. gadā. J. Dripes komisija plāno izskatīt arī citas idejas - gan izvērtējot iespējamo Kongresu nama attīstību, gan diskutējot par ideju ierīkot modernās mākslas galeriju pretrunīgi vērtētajā Triangula bastiona ēkā, ja no tās aizietu Muitas pārvalde. Tomēr J. Dripe atzīst: «Naivi cerēt manā vecumā, ka darba grupa varētu pieņemt galīgo lēmumu, ko valsts būtu pelnījusi simtgadē.» Tas jādara Kultūras ministrijai un Saeimai. Tāpat viņš izslēdz iespēju, ka varētu līdz 2018. gadam īstenot kādu tādu projektu, kam šobrīd nav nekādu skiču.
J. Dripe gan atgādina, ka joprojām nav īstenots arī Dziesmusvētku jaunās estrādes projekts, kurš izstrādāts skiču projekta stadijā. «Ja estrāde ir tehniskā kārtībā un to var lietot, tad neatrisināts jautājums ir par Deju svētkiem. Diezgan ilgi runājam par to, ka valstij nav normāla stadiona vispār. Tāpēc šis jautājums ir kompleksi skatāms, ņemot vērā arī sporta cienītāju intereses,» uzsver J. Dripe. Viņš pieļauj, ka runa varētu būt gan par Skonto stadiona, gan LU stadiona, gan Daugavas stadiona rekonstrukciju, jo daļai no šīm sporta būvēm jau esot attīstības skices. Stadiona ideju abām rokām būtu gatava atbalstīt Latvijas Futbola federācija, Dienai apstiprināja tās ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Viņš uzskata, ka piemērotākais variants būtu Daugavas stadiona pārbūvēšana, par citām iespējām nemaz neesot dzirdēts. «Tā ir valsts funkcija, bet mēs savulaik jau bijām gatavi iesaistīties Daugavas stadiona rekonstrukcijā un mēs nepaliktu malā arī tagad, piemēram, varētu atbalstīt futbola laukuma vai ģērbtuvju iekārtošanu,» pieļāva J. Mežeckis. Pozitīvi par jaunā stadiona ideju izsakās arī Latvijas Vieglatlētikas federācijas prezidents Guntis Zālītis, arī viņš atbalsta tieši Daugavas stadiona sakārtošanu. Tomēr federācijas atbalsts varētu būt morāls, bet ne materiāls - kā speciālistu konsultācijas, neprasot atlīdzību.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs Dienai pauda neizpratni, ka neviens sporta speciālists J. Dripes darba grupas darbā nav iesaistīts, kaut gan ir skaidrs, ka stadionu var paredzēt Dziesmu svētkiem, taču ikdienā to apsaimniekos kā sporta būvi.
No iekšējām rezervēm
To, ka jaunā stadiona ideja ir aktuāla, apliecināja notikums septembrī - pēc Dziesmu un deju svētku padomes sēdes parādījās ziņa, ka padomi nesagatavotu pārsteigusi Izglītības un zinātnes ministrijas prasība piešķirt papildu līdzekļus, proti, Ls 317 763, Daugavas stadiona sakārtošanai pirms svētkiem. Toreiz padome līdzekļu pieprasījumu noraidīja un uzdeva ministrijai atrast līdzekļus Daugavas stadiona sakārtošanai no iekšējiem līdzekļiem. Tas ir izdarīts, un 19. decembra Dziesmu un deju svētku padomes sēdē jau būs iespējams atskaitīties par Ls 91 228 piešķiršanu stadiona sakārtošanai, stāsta E. Severs. «Daugavas stadiona mērķis, prasot līdzekļus, bija nodrošināt ne vien 2013. gada Dziesmu un deju svētku, bet arī 2015. gada Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi, lai pirms skolēnu svētkiem vairs nebūtu jāprasa papildu finansējums. Nav loģiski sakārtot, pārkrāsot stadionu, ja to pēc tam jauktu nost,» uzskata SIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka jauns stadions esošā vietā tiks uzbūvēts līdz 2018. gadam, jo šāds mērķis esot izvirzīts Nacionālā attīstības plāna projektā. Tagad ar ministrijā atrasto naudu varēšot «salāpīties, dzīvot nabadzībā un 2015. gadā atkal lūgt līdzekļus». Pēc E. Martinsona uzskatiem, vispareizāk būtu ieguldīt līdzekļus stadionā katru gadu, nevis tikai pirms svētkiem.