Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) VK pārmetumiem nepiekrīt. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa gan preses konferencē atzina, ka Rīgas domes (RD) reakcija parasti ir faktu noliegšana. RDSD pārstāve Una Ahuna-Ozola norādīja, ka VK nav ņēmusi vērā veiksmīgi realizētos pašvaldības darbus, "tādējādi radot negatīvu priekšstatu par visu pašvaldības darbu transporta infrastruktūras plānošanā un attīstībā". Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) savos izteikumos bija mērenāks, norādot, ka daudz kam varot piekrist, taču teorētiski. Piemēram, saņemti pārmetumi par darbu neplānošanu trīs gadus uz priekšu, taču tas neesot iespējams, jo tik savlaicīgi nav zināms valsts budžets, attiecīgi arī pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjoms.
Nerealizētie projekti
VK domei pārmet, ka infrastruktūras attīstības projektu izvēles procesi nav caurskatāmi. "Lai gan pašvaldībā ir izstrādāta kārtība un izveidota darba grupa projektu ieceru izvērtēšanai, revīzijā secināts, ka šis process notiek formāli. Piemēram, 2016. gada Investīciju programmā tika iekļauti septiņi projekti, lai gan darba grupa tos nebija atzinusi par prioritāriem. Savukārt 2017. gadā Investīciju programmā netika iekļauta neviena no 48 darba grupas novērtētajām projektu iecerēm, bet tika iekļauti septiņi citi ielu seguma atjaunošanas projekti, kas vispār nebija vērtēti. Šādi revidējamā laika posmā vismaz 30 projektiem finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā piešķirts bez jebkāda izvērtējuma vai pretēji darba grupas rekomendācijām," teikts ziņojumā. Ušakovs atzina, ka vairākus gadus ielas nav bijusi pašvaldības prioritāte, bet arī tagad primāri tiekot izvēlēti lielie objekti centrā un pārējie pieskaņoti pēc iespējām. Mērs neatzina, ka tādējādi darba grupas veiktais projektu izvērtējums būtu bezjēdzīgs.
No 2010. līdz 2017. gadam Satiksmes departaments ir izstrādājis vairākus transporta infrastruktūras projektus, kas nav īstenoti, bet to izmaksas 5,3 miljonu eiro apmērā norakstītas zaudējumos. Piemēram, izstrādāto Raņķa dambja, Vienības gatves un Mūkusalas ielas savienojuma un tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanas būvprojektu izmaksas 3,4 miljonu eiro apmērā ir norakstītas, jo nav atrisināti zemes piederības jautājumi, lai gan tas bija jānoskaidro jau būvprojekta sagatavošanas sākuma stadijā. VK Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins minēja jaunāko gadījumu Čaka un Marijas ielā, kur 2017. gadā tika norakstīts ielas seguma atjaunošanas projekts, kuru tagad izstrādā no jauna.
RDSD skaidro, ka lielāko daļu ziņojumā norādīto izmaksu veido trīs apjomīgi projekti: Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai būvprojekts, Raņķa dambja, Vienības gatves un Mūkusalas savienojuma būvprojekts un tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanas būvprojekts. "Izstrādājot projektus, tika plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tāpēc bija nepieciešams saskaņot būvprojektus un atrisināt īpašumu jautājumus. Projekti netika īstenoti dažādu objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, projekta realizācijai nepieciešamās izmaksas būtu nesamērojamas ar ieguvumiem, īpašuma atsavināšanas problemātika, kā arī projektēšanas gaitā vairākkārt pieauga objekta izbūves izmaksas," norāda Ahuna-Ozola. VK uzskata, ka īpašumu atsavināšanas jautājumi jārisina pirms projekta izstrādes.
Savukārt RDSD norāda: "Tikai projektēšanas procesā tiek noteikta ceļa trase, precizēti skartie īpašumi, saņemti un ievēroti atbildīgo institūciju
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Otkats Baigais
edvins
:P