Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Politologs Skudra: Rīgas domes sastāvs būs neprātīgi raibs

Pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām portāls Diena.lv sarunājas ar politologu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ojāru Skudru.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS augusta sākumā veikto aptauju, vislielākais atbalsts gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās patlaban ir Attīstībai/Par! un Progresīvo sarakstam, kam seko iepriekš līderpozīcijās bijusī Saskaņa. Ar ko būtu skaidrojams Saskaņas kritums? 

Šī atstarpe ir minimāla: Attīstībai/Par! un Progresīvo sarakstam pašlaik aptaujas rāda 22,6%, bet Saskaņai - 21,5%, tāpēc kritums ir visai relatīvs, jo 2017. gadā Saskaņa startēja kopā ar Gods kalpot Rīgai!, bet tā kā ir ārkārtas vēlēšanas, tad salīdzinājums ar 2017.gada vēlēšanām nav īsti korekts. Bet, ja turpinām salīdzināt, tad Saskaņa un GKR uz doto brīdi kopā saņemtu 30,0%. 2017. gada vēlēšanās partijām bija 50,82%, bet situācijas radikāli atšķirīgas. 

Aptaujā parādījusies arī partija Jaunā Saskaņa. Vai to varētu skaidrot ar Saskaņas reitinga kritumu?

Uz doto brīdi Jaunā Saskaņa saņemtu 5,2% balsu, bet LKS - 5,5%, kas kopā dod 10,7% balsu. Ja vēl pievieno GKR - iegūstam 19,2% balsu. Kopā ar Saskaņu tad būtu 40,7% balsu, bet 2017.gada vēlēšanās bija minētie 50,82% balsu. Tātad Ušakova-Amerika koalīcija ieguva par 10% vairāk balsu, nekā aptaujas sola visām krievvalodīgajām partijām kopā. Saskaņai nauda kampaņai ir, tāpēc jautājums ir, vai ar kampaņas palīdzību un neapkarojot viena otru, šīs trīs partijas var reāli cīnīties par uzvaru domes vēlēšanās. Augusta vidus aptaujas parādīs vai un cik lielā mērā tas ir sasniedzamas. Šobrīd situācija liek domāt, ka tas nav sasniedzams, bet tas ir šā brīža secinājums. 

Kā Jūs raksturotu situāciju ar krievvalodīgajiem vēlētājiem? Vai citas partijas varētu uzrunāt Saskaņas elektorātu? 

Runa ir par veco kara stratēģiju, kuras sauklis - ''Maršēt atsevišķi, uzvarēt kopā!'' Elektorāti Saskaņai, GKR un LKS atšķiras, turklāt visai nozīmīgi. Cita lieta, vai tās vispār gatavas sadarbībai pēc vēlēšanām. Bet no kampaņas īstenošanas viedokļa gan Burovam, gan Mitrofanovam tagad jāaģitē par sevi un drīzāk publiski jāapšauba sadarbības iespēja, ja tādējādi katram balsu būs vairāk un var parādīties izredzes sadarbībai pēc vēlēšanām, vai vismaz nepieļaut graujošu valdības partiju un ZZS uzvaru vēlēšanās.

Spriežot pēc programmas, Saskaņa ir pasludinājusi 29. augustu par ''Rīgas vēlētāju referenduma dienu'', kurā tie nobalsos par Saskaņas mantojuma saglabāšanu, tāpēc programmā ir teksts par nodevējiem un tas, ka pateicoties viņiem ir saglabāts ''nacionālais miers'' un ''nacionālā saskaņa''. Viņi šajā referendumā aicina izteikt uzticību Saskaņai.

Mūžīgs stāsts ir par vēlētāju aktivitāti. SKDS dati liecina, ka nepārprotamu vēlmi doties uz vēlēšanām pauduši 55,3% respondentu, bet 27,2% norādīja, ka, visticamāk, dosies uz vēlēšanām. Savukārt 7,5% izteicās, ka visdrīzāk neies uz vēlēšanām. Vai pašreizējie epidemioloģiskie ierobežojumi varētu ietekmēt vēlētāju aktivitāti? Pašlaik dati par to neliecina. 

2017.gada vēlēšanās piedalījās 58,72% balstiesīgo. Ļoti ticams, ka 29.augustā nebūs vairāk par 60% balstiesīgo, kas skaidrojams ar zemo uzticēšanos politiskajām partijām, visumā labvēlīgo pandēmijas norisi un relatīvi ne tik smagajām pandēmijas ekonomiskajām sekām. Vārdu sakot, vēlētājs īsti neredz, ka Rīgu ''vajadzētu glābt'', vai, ka taisnība ir tiem, kuri saka, ka Rīgā ''viss ir nozagts'' un visur valda korupcija. Protams, kādi jauni skandāli vai negatīvi pavērsieni ekonomikā, kas nav paredzami, var palielināt vēlētāju gatavību piedalīties vēlēšanās. Jāatrod ''sodāmais vainīgais'' un jāuzticas sodītājiem - tad var paaugstināties dalība vēlēšanās.

Kā Jūs komentētu politisko piedāvājumu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās?

Manuprāt, pieteiktās partijas un apvienības varētu, ar zināmu nosacītību, iedalīt divās grupās. Nosacīti uz tā dēvēto krievvalodīgo vēlētāju ir orientētas kadru partijas Saskaņa, partija Gods kalpot Rīgai! un Latvijas Krievu savienība, kā arī tā dēvētās viena līdera vai viena galvenā programmatiskā punkta partijas Alternative, Jaunā Saskaņa un Rīcības partija. Aptaujas liecina, ka vēlētāji sadzird kadru partijas, bet nesadzird otrā tipa partijas, kurām atbalstu sola 1-2 % aptaujāto. Šajā grupā ir iezīmējusies sadursme starp Saskaņu no vienas puses, Alternative un GKR no otras puses, kurus, neminot nosaukumus, Saskaņa savā programmā nodēvējusi par "nodevējiem". Saskaņa vienīgā definē savus politiskos pretiniekus - "valdošās partijas", "labējās partijas", kuras apdraudot "sociālo stabilitāti" un "starpnacionālo mieru".

Otru partiju grupu veido kadru partijas Attīstībai/Par! un Progresīvie, Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība, kas startē kopā ar vēl topošo kadru partiju Latvijas Reģionu apvienību. Tāpat par kadru partijām varam saukt Jauno konservatīvo partiju, Zaļo un Zemnieku savienību, vēl viena topošā kadru partija ir KPV LV. Šajā kategorija var iedalīt arī otrā tipa partijas - Nacionālā savienība Taisnīgums, Centra partija, Partija Vienoti Latvijai, kurām ir ļoti īsas deputātu kandidātu listes.

Aptaujas līderos izvirzījusies Attīstībai/Par! un Progresīvo saraksts ar Staķi priekšgalā, kas skaidrojams ar veiksmīgi uzsāktu kampaņu, uzrunājošu vēstījumu un aktīviem centieniem piesaistīt jaunās un vidējās paaudzes vēlētājus. Par Saskaņai netīkamajiem nacionālistiem sevi pieteikusi vien Nacionālā savienība Taisnīgums, bet kristīgi-konservatīvo zīmolu izvēlējusies Centra partija. Galvenā cīņa, kā tas iezīmējies augusta sākumā, notiek starp kadru partijām par centriski noskaņoto vēlētāju balsīm, jo tie ieinteresēti stabilitātē un attīstībā, kuras ceļā nestāvētu "draugu būšana" un korupcija.

No līderu reklāmām varu izdalīt Staķi, kā pārliecinoši labāk reklamēto, Cilinski, Burovu un Valaini - bet tas ir reklāmu iespaids, ne vairāk. Debates Latvijas Televīzijā varētu būt stipri izšķirošas. Krievvalodīgajiem medijiem nesekoju, tāpēc nevaru spriest par veikumu. JKP var nodarīt ļaunumu savai kampaņai ar diskusiju par kadastrālajām vērtībām un NĪN.

Kurām partijām Latvijas Televīzijas debates varētu būtu priekšrocība cīņā par vēlētāju balsīm? 

Es palieku pie tēzes, ka tās partijas, kuru līderi ir profesionālāki, kvalificētāki, ne tikai partijas pirmais numurs, bet arī vismaz pieci, seši cilvēki, kurus var sūtīt uz jebkurām publiskām diskusijām, tām visticamāk ir arī kādas izredzes.

Stāsts par to, kā mēs apzaļumosim visu, būvēsim veloceliņus un bērnudārzus, piešķirsim pabalstus jauniem un veciem cilvēkiem - tas nemotivē vēlētāju iet balsot. Vēlētājus motivē iet balsot kāds nopietns solījums, bet tie maksā naudu. Kur ņems naudu, par to neviens nerunā. Dažās programmās ir nosauktas vispārējas summas, it seviški tām partijām, kurām aptaujas rāda 1-2%. Visas pārējās partijas nesauc naudas summas, nesaka no kurienes ņems līdzekļus visiem labajiem darbiem. Tāpēc debatēs ceru sagaidīt, kadā stāvoklī būs Rīgas budžets, tā izdevumi un ieņēmumi. Galvenais jautājums ir, kādu mantojumu 29. augustā partijas saņems no pagaidu administrācijas un, ko tad ar to naudu reāli līdz gada beigām varēs izdarīt. 

Tāpat šajās debatēs jāiezīmējas, kas tad būs sadarbības partneri, it īpaši tas attiecas uz krievvalodīgajām partijām, jo Saskaņa atseviškus spēkus ir nosaukusi par ''nodevējiem''. Nodevēji šajā gadījumā ir Burovs, kurš palīdzēja nesasaukt trīs domes sēdes un atlaist Rīgas domi. Nodevēji, protams, ir arī tas četrinieks, kurus izslēdza no Saskaņas un kuri aizgāja uz Alternative partiju. Līdz ar to diez vai Saskaņa uzskata Gods Kalpot Rīgai! par partneriem, kaut gan politikā notiek visādi. 

Ja aplūkojam partiju programmas, kas no partiju solītā ir jauns, kas varbūt nepārsteidz?

Principiālu jaunumu, manuprāt, nav. Runājot par partijām, kas orientētas pārsvarā uz krievvalodīgo vēlētāju, par zināmu pārsteigumu var uzskatīt visu pārējo partiju nostāšanos vairāk vai mazāk atklātā opozīcijā Saskaņai, kuru LKS vaino Rīgas pašvaldības novešanā līdz ''tagadējam strupceļam'', tāpat kā vārdā nenosauktās ''citas partijas". Par zināmu jaunumu jāuzskata Jaunās Saskaņas pieteikumu mērķēt uz "uzvaru Saeimas vēlēšanās", kuras notiks tikai 2022.gadā. Tā dēvēto latvisko partiju programmatiskajos tekstos atzīmējama ir vispārēja orientācija uz Ziemeļeiropas tipa galvaspilsētas veidošanu, sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām, bet ne ar valdību, izņemot Jaunās Vienotības gadījumā.  

Nepārsteidz tas, ka ar kontrabandu un anonīmiem oligarhiem cīnīties sauc tikai JKP, bet Rīgas domi par "noziedzīgu organizāciju" uzskata tikai NA. Ņemot vērā kadru partiju dominanci, nepārsteidz arī tas, ka netiek mēģināts iedzīvināt kādus tiešās demokrātijas elementus Rīgas domē attiecībās ar vēlētājiem un iedzīvotājiem. Pilnīgi no redzesloka izkritis tāds aspekts, kā Rīgā pastāvīgi dzīvojošie citu ES valstu pilsoņi. Bet, iespējams, ka kampaņas gaitā daļa no manām tēzēm un vērtējumiem varētu tikt atspēkota.

Kāpēc partijas necenšas iedzīvināt tiešās demokrātijas elementus? Tam ir kāds iemesls?

Es negribu teikt, ka necenšas, tas drīzāk ir negatīvais pārsteigums. Nevar teikt, ka par to vispār netiek runāts, es nezinu cik lielā mērā tās apkaimju biedrības ir vai nav kaut kādi draugi partijām, bet ļoti maz tiek runāts par sadarbības iespējām ar apkaimju kopienām un nevalstiskām organizācijām. Šie aspekti partiju programmās izpaliek, tas nozīmē, ka partijas cer, ka vēlētāji nobalsos un pēc tam darbu sāks Rīgas domes birokrātiskais aparāts, un viss pārējais nevienam vairs neintresē. Tas, acīmredzot, ir nepareizi, it īpaši attiecībā uz tiem, kuri runā par Ziemeļvalstu galvaspilsētu, modernu, inovatīvu un visādi citādu pilsētu. Sadarbības partneri Rīgas domei jau nav tikai uzņēmēji, kuriem ir diez gan skaidras ekonomiskās intereses. Ja būtu sadarbība ar pilsoniskām organizācijām, tad nebūtu nekāda Marsa parka diskusija un visādas citādas diskusijas, kaut gan dažas no tām ir bijušas veiksmīgas, piemēram, Pārdaugavā. Šajā virzienā partijas darbojas maz, kas savukārt ir pamatojams ar to, ka tās ir kadru partijas. 

Ja gribam dzīvot ziemeļeiropeiska galvaspilsētā, tad vajadzētu lielāku sabiedrības līdzdalību...

Protams, tā ir abpusēja lieta. Sabiedrībai ir jāpiedāvā, kur līdzdarboties. Jābūt tādiem projektiem, kuri piesaista iedzīvotājus. 

Kuras partijas varētu aktīvāk uzsākt pēdējā brīža kampaņu, aktivitātes? 

Ar naudas palīdzību KPV LV varētu aizsniegties līdz 5% barjerai, bet JKP, LKS, ZZS un Jaunajai Saskaņai ir jāpieliek lielas pūles, lai noturētos virs 5% robežas.

Ko varam sagaidīt no vēlēšanu rezultātiem, kāda varētu būt Rīgas domes koalīcija?

Visticamāk, Rīgas domes sastāvs politiski būs neprātīgi raibs kā dzeņa vēders. Pēc pašreizējiem reitingiem Attīstībai/Par! un Progresīvo sarakstam, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības sarakstam, Jaunajai Vienotībai un JKP kopā skaitot ir 50,1% balsu, kas var nedot 31 mandātu, bet tikai 30 mandātus. Ja šim sastāvam pievieno vēl ZZS 5,3%, tad summā būtu 55,4% un tas ir stabils vairākums. Tāpēc KPV LV jācīnās par 5%, lai izstumtu ZZS no koalīcijas, jo zaudējums vēlēšanās stipri apgrūtinās KPV LV darbību Saeimā un izredzes 2021.gada pašvaldību vēlēšanās jau jaunajās teritorijās.

Teorētiski var pieļaut, ka kādas partijas varētu būt gatavas vismaz vest pārrunas ar GKR, lai piespiestu JKP un ZZS un, varbūt, arī KPV LV, pārāk nepretoties pārējo izvirzītajiem spēles noteikumiem Rīgas domes koalīcijā.

Krievvalodīgajiem aina pagaidām bēdīgāka, jo Saskaņai, GKR, LKS, Jaunajai Saskaņai  kopā ņemot ir 40,7% balsu. Turklāt LKS un Saskaņai būtu lielas problēmas sadarboties ar Burovu, kurš, viņuprāt, ir ''nodevis kopējo lietu'', kā uz to tieši norādīts Saskaņas programmā. 

Šajās Rīgas domes vēlēšanās dažas partijas ir apvienojušās – vai, jūsuprāt, šī tendenece varētu saglabāties arī uz nākošajām vēlēšanām, piemēram, arī uz 14. Saeimas vēlēšanām? 

Tas ļoti lielā mērā būs atkarīgs no rezultātiem un ievēlētajām personālijām. Piemēram, vai ievēlēs Smiltēnu. Līdzīgi ar visiem pārējiem sarakstiem. Saskaņā ir ''rubikiešu'' pārstāvji (Latvijas Sociālistiskās partijas biedri - red.) - arī jautājums - vai kādu ievēlēs. Bet koalīcijas jaunajās pašvaldībās veidosies situatīvi - vai ir priekšnoteikumi, vai ir perspektīvi sadarbības partneri. Tas principiāli svarīgi ZZS, kas ir opozīcijā administratīvi teritoriālajai reformai - vai saglabās šo saukli arī pašvaldību vēlēšanās un kuri gribēs apvienoties zem šī karoga ar ZZS vēlēšanu kampaņā. 

Jūs esat pieredzējis daudzas vēlēšanas. Vai ir kādas līdzības ar citiem gadiem, kad tika plānota varas maiņas galvaspilsētā?

Es varu atsaukties vienīgi uz baumām. Vairāk gan domājot par Rīgas uzņēmējiem un uzņēmēju vidi. Izskatās, ka uzņēmēji ir piekusuši un ka pietiek visas tās apcietināšanas, izmeklēšanas, aizturēšnas, tiesas procesi. Skaidrs, ka tagad visi cīnās par vēlētāju un mandātiem, un pēc vēlēšanām sāksies sarunas par koalīcijām.

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas