Rīgā atsākas cīņa par atkritumiem

"Darba grupā netika ņemti vērā neviena neatkarīga spēlētāja viedokļi. Tas viss bija farss, lai pārdalītu tirgu administratīviem līdzekļiem," par dokumenta tapšanas gaitu stāsta kāds tuvu stāvošs cilvēks, kurš vēlējās palikt anonīms. Domes pārstāvji neslēpj, ka pārdale sekos, taču tas esot nepieciešams sistēmas sakārtošanai. Vispirms gan par koncepciju jāvienojas koalīcijai un jāsaņem ministriju atzinumi. "Jācer, ka vēlēšanu tuvums nebūs šķērslis, kas piebremzēs pieņemšanu," saka par vides jautājumiem atbildīgais vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP). **Visu vedīs uz Getliņiem** Pēc pašvaldības domām, pašreizējai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ir nepilnības: atkritumi bieži nonāk mežos un kaimiņu konteineros, vienā Rīgas ielā var darboties vairāki atkritumu pārvadātāji, radot sastrēgumus un gaisa piesārņojumu. Arī šķirošanas iespējas ir nepietiekamas — ja ES vidēji otreizējā pārstrādē nonāk 20—35% atkritumu, tad Rīgā — 6—8%. Dome vēlas pārņemt savās rokās iedzīvotāju maksājumu iekasēšanu par atkritumu izvešanu un likt viņiem norēķināties pēc faktiskā atkritumu daudzuma. (Līdz šim tarifs noteikts pēc pieņēmuma, ka katrs iedzīvotājs gadā saražo 1,6 kubikmetrus atkritumu, kas ir mazāk par reālo apjomu.) Privātie pārvadātāji samaksu par darbu saņemtu no pašvaldības pēc Getliņos nogādāto atkritumu daudzuma. Lai izsekotu atkritumu plūsmai, transports vēl būs jāaprīko ar pozicionēšanas un reģistrācijas iekārtām un konteineru parkam jāpāriet domes īpašumā. "Getliņi nav bezizmēra. 2017.gadā mēs esam pilni. Šķirojot līdz 2035.gadam darbību var pagarināt," saka darba grupas vadītājs SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns (LSDSP). Lai gan J.Dinevičs norāda, ka izstrādātais dokuments "izskatās pietiekoši pieņemams visām pusēm", tā tas nebūt nav. Jau darba sākumā dalību atsauca Vides ministrija, kurai nešķita pareizi, ka "visi jautājumi tika izlemti balsojot un dominē vairākuma viedoklis", norāda tās atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ilze Doniņa. Pret balsoja Latvijas Zaļais punkts un operatora SIA L&T pārstāvji, jo, maksājot pēc poligonā ievesto atkritumu daudzuma, cietīs šķirošana. "Ja operatoriem maksā naudu par noglabāšanu, būs labvēlīgi apstākļi, lai tikai vestu," uzskata L&T prokūrists Reinis Ceplis un norāda, ka atkritumus var mitrināt, lai padarītu smagākus. "Tā ir falsificēta informācija," nepiekrīt operatora Nelsens valdes loceklis Ēriks Zaporožecs, jo tehnoloģijas neļaus krāpties. Otrs iebildums ir konkurences ierobežošana, jo Rīga tiks sadalīta piecās zonās, un katrā no tām darbosies savs apsaimniekotājs. Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš (LZP) neslēpj, ka iedzīvotāji nevarēs izraudzīties operatoru: "Kura uzņēmuma mašīna piebrauks pie mājas, pašvaldībai būtu jānosaka iepirkuma procedūrā." **Mezgla ciršana** Pašvaldība jau tagad rēķinās, ka būs tiesu darbi, jo līgumi noslēgti ar pieciem operatoriem un ne visi būs ar sistēmu apmierināti. Lielākā cīņa varētu notikt par L&T, kas kontrolē trīs ceturtdaļas tirgus, klientiem. Kompānija pieder somu firmai L&T Improvement Oy. Otrs lielākais tirgus dalībnieks ir SIA Nelsens, kura līdzīpašnieki pastarpināti ir ekspremjera Andra Šķēles (TP) ģimene. Ar mazāku tirgus daļu darbojas vēl trīs kompānijas: Exto-D, kas neoficiāli tikusi saistīta ar LSDSP, SIA Eko Kurzeme un Eko Rīga, kas pieder Īslandes kompānijām, un Cleanaway, kas pieder Vācijas grupai Sulo. No domniekiem izskanējis, ka jauno sistēmu apkalpos SIA Getliņi EKO. Diena jau rakstīja, ka šī apsaimniekotāja noslēgtais līgums paredz ekskluzīvas tiesības rīkoties ar Getliņos ievestajiem atkritumiem firmai Ekodoktrīna, kuras īpašnieki saistīti ar LSDSP, Parex banku un A.Šķēles ģimeni. Lai gan oficiāli runa ir par šķirošanas rūpnīcas izveidi Getliņos, Ekodoktrīnai vēl nesen bija vīzija, kā drazas tiks pārstrādātas elektrībā, ko pārdodot gūs peļņu.