Lielāko pašvaldību, kuras biedra nauda LPS ir 50 000 latu un kurai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā nākamgad jāieskaita 51 miljons latu, neapmierina valdības piedāvātais kompromiss paredzēt dotāciju novadiem un pilsētām ar zemāk vērtētiem ieņēmumiem.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) Dienai uzsvēra, ka Rīga neplāno izstāties no Pašvaldību savienības, kas esot pakļāvusiesVienotības spiedienam, bet aptur darbību LPS un nemaksās biedra naudu. Tā atvēlēs lielo summu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, solidāri daloties ar citām pašvaldībām. Taču N. Ušakovam neesot pieņemama rīdzinieku diskriminācija, ja šī pilsēta saražojot pusi no valsts iekšzemes kopprodukta. LPS padomnieks Māris Pūķis Dienai sacīja, ka Rīgas mēra aizvainojumu var saprast, bet šis ir vairāk emocionāls paziņojums, jo LPS ar domes pārstāvjiem ir labas attiecības. LPS sēdē Rīgas pārstāvji arī neprotestēja. Rīgai nav dominējošās lomas LPS, un tai ir jāmaksā mazāk nekā citām pašvaldībām saskaņā ar aprēķiniem. M. Pūķis notikušo vērtē kā priekšvēlēšanu cīņas rezultātu, bet šī neesot pirmā reize, kad mēģina pašvaldības sašķelt, - LPS turpinās konsultācijas un cīnīties par visu pašvaldību interesēm.
Trešdien finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) ieradās uz LPS domes sēdi ar negaidītu piedāvājumu, kas paredzēja saglabāt esošo proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, kur 80% ir pašvaldībām un 20% - valstij (LPS prasīja pašvaldību daļu palielināt uz 85%). Taču valdība paredz dotācijās trūcīgākajām pašvaldībām un 89 novadiem sadalīt vēl papildus 5,6 miljonus latu, bet Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai ar zemāk vērtētajiem ieņēmumiem piešķirt vēl 5,9 miljonus. Bez īpašās dotācijas paliek turīgākās pilsētas un novadi. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, kurš vada arī Lielo pilsētu asociāciju, piedalījās LPS domes sēdē un balsoja pret protokola parakstīšanu. Viņaprāt, mainot proporciju uz 82 % vai 85% par labu pašvaldībām, kaut ko iegūtu ikviena no tām. Jūrmala neapturēs darbību LPS.
A. Vilka pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai paskaidroja, ka ministra piedāvājums ir vērsts uz to, lai izlīdzinātu pašvaldību situāciju reģionos. Ja būtu atbalstīts pašvaldību ierosinājums, tad Latgales reģions papildus saņemtu 400 000 latu, bet tagad tam pienāksies ap 1,2 miljoni. Rīga, Ventspils un turīgie Pierīgas novadi savukārt neko nezaudējot, jo nevienam neko neatņem, bet tikai paredz papildu dotāciju pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem. Jau šogad pašvaldību ienākumi bija par 8,2% lielāki salīdzinājumā ar prognozēto, un pieaugums paredzēts arī nākamgad. Rīgas domei nevajadzētu uztraukties arī tāpēc, ka tai, tāpat kā Ventspilij, kas pašas administrē iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts 100% apmērā garantē prognozes izpildi un neizpildes gadījumā to kompensē.
LPS un MK protokolā papildus iekļāva arī valdības apņemšanos nodrošināt, ka 2013. gadā sabiedriskā transporta pakalpojumu vietējo reģionālo maršrutu tīkla kopējais apjoms nesamazinās. To V. Dombrovskis uzsvēra arī ceturtdien preses konferencē - ja finansējums izrādīsies nepietiekams, valdība meklēs papildu līdzekļus. Taču valdība nevarot izpildīt prasību nodrošināt bērnudārzu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, lai pašvaldības naudu, kas tiek šim mērķim tērēta, varētu izmantot pirmsskolas iestāžu rindu problēmas risināšanai. V. Dombrovskis esot piekritis tikties ar tām aptuveni 20 pašvaldībām, kur bērnudārzu problēma esot viskritiskākā, sacīja A. Jaunsleinis.