Artūrs Mednis pārsita auto riteni Kārļa Ulmaņa un Vienības gatves krustojumā, vienā no gada pēdējām dienām braucot uz darbu. Skāde bija mērāma vairākos simtos latu, jo ne tikai pārplīsa riepa, bet bija jāmaina arī spiediena mērītājs. Lai arī visus zaudējumus sedza apdrošinātājs, šī diena Artūram palikusi atmiņā ar klapatām ceļu uzturētāja vainas dēļ.
Šī ziema ir neparasta. Parasti bedres uz ceļiem savairojas pavasarī, kad daudzviet ar sniegu kopā izkūst asfalts. Gaisa temperatūras svārstības no mīnusiem naktīs uz plusiem dienās, ko pieredzam šajā ziemā, liek bedrēm kļūt lielākām.
Henrijs Grūbe no apdrošināšanas kompānijas BTA stāsta, ka decembrī automašīnas bedrēs sadauzījuši 22 apdrošinātāja klienti. Viņš pieaugumu skaidro ar to, ka bedres uz ceļiem saradušās vairāk, nekā citas ziemas. Statistika rāda, ka aizvadītajā gadā bedru dēļ automašīnām bijuši nopietnāki bojājumi. BTA izmaksātās atlīdzības rekords bedrē iebraukušam autovadītājam pērn bijis vairāk nekā trīs tūkstošu latu. Vērtējot situāciju gadu gaitā, Grūbe neko pozitīvu nevar atbildēt.
Pagājušā gada nogalē Ziepniekkalna iedzīvotāji no mājas logiem uzfilmēja, kā bedru lāpīšanu veic Ceļu pārvaldes brigāde. Video redzams, kā strādnieki ar lāpstām nes aukstā asfalta maisījumu, iekaisa bedrēs un piemin ar kājām. Tiklīdz video ieraudzīja Pilsētas galva Nils Ušakovs, divus ceļu uzturētājus, kas ar kājām aizlāpīja bedrītes, atlaida, būvuzraugam izteica rājienu, bet iecirkņa vadītājam - piezīmi. Mērs rosinās vērtēt Ceļu pārvaldes vadītāja Jāņa Zauera-Zaula atbilstību amatam. Nežēlastībā kritušā Ceļu pārvaldes vadītāja aizstāvībā metušies uzņēmuma darbinieki.
Taču par satiksmes jomu atbildīgajā pašvaldības departamentā skaidro, ka brigāde nebija ievērojusi instrukciju aukstā asfaltbetona klāšanā. Pēc Transporta būvju uzturēšanas nodaļas vadītājas Lauras Blumbergas teiktā, ceļu uzturētājam prasīts vēlreiz salāpīt ceļu un piemērots 500 latu līgumsods. Šis ir otrais gadījums, kad satiksmes departaments ir spiests vienam no ceļu uzturētājiem - Ceļu pārvaldei - piemērot sodu par apzinātu neizdarību. Šādi gadījumi esot reti.
Bedru lāpīšanai Rīgā pērn iztērēti 740 tūkstoši latu, kas ir vairāk, nekā gadu iepriekš. Cik būs šogad, pašvaldībā nevar precīzi pateikt, bet ielu un tiltu uzturēšanai, kas ietver arī bedru remontēšanu, atvēlēta lielāka summa. Taču ielu seguma noklāšanai ar jaunu asfaltu domnieki šogad paredzējuši par 20% mazāk naudas - divi miljoni latu. Tas nozīmē, ka atjaunotu ielu būs mazāk. Jāsecina, ka ceļu stāvoklis tuvākajos gados Rīgā būtiski neuzlabosies un pēc sala nākot siltākam laikam bedres neizbēgami veidosies
Likt ceļu uzturētājiem samaksāt par slikto ceļu un ielu stāvokli ir tik pat kā neiespējami. Autovadītājiem ar noformētu KASKO apdrošināšanu bojājumus atlīdzina apdrošinātājs, kurš pēc tam mēģina zaudējumus piedzīt no ceļu uzturētāja. Vairumā gadījumu pēdējie neatzīst savu vainu. Medijos nesen izskanēja, ka pret Latvijas valsts ceļiem kopš neatkarības atjaunošanas bijušas piecas tiesvedības par bedrēm un 400 latus pēc tiesāšanās vairāku gadu garumā atguvusi vien Saeimas autobāze.
Valsts policija neuzskata, ka vainīga policistu paviršība, fiksējot negadījumu apstākļus. Policija arī neuzskata, ka kanalizācijas lūku vāku zādzības būtu aktuāla problēma, lai gan nereti šoferi sadauza auto riteņus tieši metālu zagļu dēļ.
Kamēr nauda ceļu remontiem ir nepietiekamā stāvoklī, likt atbildīgajiem dienestiem strādāt cītīgāk, var tikai šoferu nesamierināšanās.