"Pēdējos desmit gados būvniecība ir izgājusi cauri četrām stadijām - izaugsmei, spējam kritumam, atlabšanai un tagad valda stagnācija. Diemžēl valdībai būvniecība par prioritāti kļuva tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad sākās drudžaina darbošanās, pieņemot jaunu likumu un jaunus noteikumus," sacīja Birkavs.
Viņš skaidroja, ka būvnieku sabiedriskās organizācijas veltījušas daudz spēka, lai sakārtotu nozari, taču no valsts puses nav sadzirdētas, un "vezums stāv uz vietas".
"Kāpēc vezums stāv uz vietas? Tāpēc, ka nav ieinteresētības, nav resursu, nav profesionāļu. Pat lielais lobēšanas darbs nerod atskaņas valdībā," sacīja Birkavs.
Kā piemēru viņš norādīja, ka tad, kad tika ieviesta būvniecības valsts nodeva, 22 būvniecības organizācijas tam piekrita ar nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem tiek finansēta nozares sakārtošana. Diemžēl tagad par šiem līdzekļiem tiek finansēts Būvniecības valsts kontroles birojs, nevis nozares sakārtošana.
"Valdība ar saviem lēmumiem rada arvien jaunas problēmas un nenovērš vecās," sacīja Birkavs.
Kā vienu no lielākajām problēmām nozarē būvfirmas Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis minēja valsts negatavību jaunajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodam.
"Paredzu, ka 2016.gadā būvniecībā būs ļoti liels kritums, jo netiks sākti nekādi ES līdzfinansēti projekti - valsts vienkārši vēl nav sagatavojusi šī finansējuma apgūšanas noteikumus, nav apstiprinātas programmas. Tas draud ar ievērojamu darbinieku skaita samazināšanos nozarē nākamgad. Pēc tam, kad 2017.gadā sāksies ES finansēto projektu īstenošana, būs darbinieku trūkums," sacīja Rāvis.
Viņš norādīja, ka, atšķirībā no Latvijas, ES valstīs būvniecībā vērojama strauja izaugsme un darbinieku trūkums. "Nākamgad Latvijas būvnieki dosies strādāt uz Eiropu, un 2017.gadā viņus būs grūti dabūt atpakaļ. Tas izraisīs izmaksu kāpumu," skaidroja Rāvis, piebilstot, ka būvniecības speciālistus nevarēs atrast starp tiem 10% bezdarbnieku, kurus varot izmantot tikai palīgdarbos.
Būvfirmas SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš norādīja, ka būvniekiem ir nepieciešama kvalitatīva diskusija ar valsti. "Īpaši gribu uzsvērt izglītības nozīmi, lai nozarē strādātu kvalitatīvi inženieri un strādnieki. Ir jāceļ arodizglītības līmenis, jāmeklē prakses iespējas," sacīja Ozoliņš.
RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns sacīja, ka stagnācija būvniecībā nozīmē stagnāciju visā ekonomikā. Par to liecinot arī nākamā gada budžets, kas ir stagnācijas, nevis attīstības budžets, uzsvēra uzņēmējs.
"Patlaban no nozares puses ir pārāk mazs spiediens un par maz agresijas pret valsti attiecībā uz būvniecības nozarei svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ir jādara vairāk, lai tie, kas grib nozarē strādāt ilgtermiņā un plānot savu darbu ilgtermiņā, kļūtu par valsts sadarbības partneriem," uzsvēra Saukāns.
Būvnieki bija vienisprātis, ka ES struktūrfondu apgūšanas programmu kavēšanās nākamgad atstās lielu ietekmi, jo patlaban ar ES līdzfinansējumu īstenotie valsts un pašvaldību pasūtījumi veido vismaz 70% no būvniecības kopējiem apjomiem.
"Privātā sektora pasūtījumi ir, bet to nav vairāk par 30%, un tie galvenokārt ir saistīti ar dzīvojamo māju būvniecību. Pieredze rāda, ka privātā sektora pasūtījumi sāk augt tad, ja iekšzemes kopprodukts valstī aug vismaz par 4% gadā, taču šādu izaugsmi tuvākajos gados neviens neprognozē," skaidroja Birkavs.