Valsts prezidents atzina, ka Latvija kā NATO dalībvalsts pauž atbalstu Gudrās aizsardzības iniciatīvai kā vienam no Alianses militārā potenciāla stiprināšanas risinājumiem. Kā viens no veiksmīgiem daudznacionālās sadarbības piemēriem ir trīs Baltijas valstu sadarbība. Nozīmīgs sadarbības piemērs ir arī NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs.
„Esam mērķtiecīgi strādājuši, lai NATO turpinātu gaisa telpas patrulēšanas operāciju pēc iepriekš noteiktā termiņa 2014. gada beigās. Esam gandarīti par februārī pieņemto pozitīvo lēmumu, un ceram, ka tagad samitā tas tiks apstiprināts arī dalībvalstu vadītāju līmenī. Šī nozīmīgā operācija apliecina alianses nelokāmo apņēmību garantēt Latvijas un pārējo Baltijas valstu aizsardzību. Operācijas turpināšana liecina arī par Baltijas valstīm kā uzticamiem sabiedrotajiem, kas ar savu pienesumu kolektīvās aizsardzības nodrošināšanā ir veiksmīgi iekļāvušies aliansē,” intervijās teica A.Bērziņš.
Jautājumos par notikumu attīstības perspektīvu Afganistānā pēc 2014.gada Valsts prezidents atzina, ka jau šobrīd ir panākta tāda situācija, ka atbildība par drošību valstī pakāpeniski tiek nodota pašu afgāņu pārziņā, un 2014. gada beigās NATO loma Afganistānā mainīsies no kaujas uzdevumu veikšanas uz atbalsta funkciju sniegšanu.
Vienlaikus A.Bērziņš atzina, ka ir svarīgi, lai Afganistānas drošības spēki attīstītos un būtu spējīgi cīnīties ar tādiem drošības izaicinājumiem kā terorisma izplatība un narkotiku plūsma uz Eiropu. Tāpēc NATO dalībvalstīm ir būtiski vienoties par turpmāko rīcību Afganistānas ekonomikas, sociālo, humāno un izglītības jautājumu risināšanā, bez kuriem valsts attīstība un patstāvība nav iespējama. Tāpat nozīmīga būs arī afgāņu drošības spēku apmācība un uzturēšana.
Atbildot uz jautājumiem par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu Latvijā un šī brīža procesiem, Valsts prezidents pauda viedokli, ka, kaut arī Latvijas un ASV izmēri ir nesalīdzināmi, rīcība krīzes pārvarēšanai ir bijusi līdzīga, veicot smagas, bet nepieciešamas un nozīmīgas struktūras reformas gan veselības aprūpē, gan izglītībā, gan sociālajā jomā.
A.Bērziņš par būtiskāko šobrīd Latvijā risināmo problēmu nosauca bezdarbu. „Kaut arī bezdarbs Latvijā ir tikai nedaudz augstāks par Eiropas Savienības līmeni, tas ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē gan cilvēku izceļošanu no valsts, gan sociālo jomu. Ja gribam lai mūsu cilvēki atgriežas un ekonomika attīstās, tas ir jārisina nekavējoši,” uzsvēra Valsts prezidents.
Runājot par NATO samita norises nozīmi un tā ietekmi uz Alianses lēmumu pieņemšanu, kā arī uz valsti un pilsētu kur tas notiek, A.Bērziņš pauda uzskatu, ka šis samits ir nozīmīgs ne tikai kā NATO dalībvalstu diskusiju un viedokļu apmaiņas forums, bet arī kā notikums, kurā diskusijās papildus NATO valstīm piedalīsies arī NATO partneri – kopumā aptuveni 60 valstu un starptautisko organizāciju, kas pēdējo desmit gadu laikā Afganistānas atbalstā ir ieguldījuši ievērojamas pūles un līdzekļus.
Tāpat samitā pirmoreiz piedalīsies arī Centrālāzijas valstu vadītāji. „Šīm valstīm nākotnē būs arvien pieaugoša nozīme Afganistānas tālākajā attīstībā. Latvijai jau vēsturiski ir laba sadarbība ar šī reģiona valstīm, ko šobrīd varam paplašināt jau kā Aliansi pārstāvoša dalībvalsts,” teica Valsts prezidents. Vērtējot Rīgas pieredzi 2006.gada NATO samita organizēšanā, Valsts prezidents atzina, ka tā Rīgai bija ne tikai nozīmīga pieredze un iespēja apliecināt savu gatavību būt pilnvērtīgai Alianses dalībvalstij, bet arī nenovērtējama iespēja pieteikt sevi kā pilsētu visai pasaulei. Pēc NATO samita Rīgas atpazīstamība ir ievērojami augusi.