Viņš uzsvēra, ka Latvijā 25 gadus eksistē sistēma, kas pasaka, kādus veselības aprūpes pakalpojumus valsts neapmaksā, nevis apmaksā.
Latvijas Banka aicina skaidri noteikt pakalpojumu grozu, proti, to, kādi pakalpojumi tiek apmaksāti un cik tas maksā. Apstākļos, kad naudas nav, Latvijas Banka piedāvā radikāli mainīt sistēmu un šādi iegūt 300-400 miljonus eiro, skaidroja Rimšēvičs.
Centrālā banka uzskata, ka paralēli valsts nodrošinātai veselības apdrošināšanai jāiesaista arī privātie veselības apdrošinātāji. Tas sistēmu padarīšot caurspīdīgāku un efektīvāku.
Pēc Rimšēviča teiktā, Veselības ministrijas līdz šim piedāvātais risinājums faktiski nozīmē papildu naudas liešanu sistēmā, neko nereformējot. Latvijas Banka tam iebilst, jo tas ietekmētu arī tautsaimniecību papildu nodokļu vai citu izmaksu dēļ.
Latvijas Bankas vadītājs gan atzina, ka trūkst politiskās gribas reformēt veselības aprūpes sistēmu, jo tie nav populāri lēmumi.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents arī iepriekš vērsis uzmanību, ka pilnvērtīga veselības aprūpe Latvijā pieejama tikai turīgajiem iedzīvotājiem un faktiski Latvijā jau pastāv maksas medicīna - vai nu jāpērk veselības apdrošināšanas polise, vai jāmaksā, lai apietu rindas un tiktu pie vēlamā speciālista.