"Ir jāsaprot, ka mēs neesam donorvalsts, ka mēs esam maza valsts un ar mazajām valstīm par nopietniem pārkāpumiem neceremonēsies," atzina A.Vilks.
Jautāts, vai nākamajā gadā papildus pārdalāmās naudas varētu būt vairāk, ministrs sacīja, ka tik trauslas koalīcijas apstākļos tas ir faktiski neiespējami. "Pašu nostāju es atbalstu, vēl krīzes laikā mums, iespējams, vajadzēja rūpīgāk, uzstājīgāk analizēt tēriņus, jo šodien redzam, ka daudzās pozīcijās joprojām ir neskaidrības. Kaut tas pats skolēnu skaits, kuru mums nācās pārbaudīt pašiem, jo Izglītības ministrija sapinās. Medicīnā - kaut kas ir izdarīts, kaut kas nav. Respektīvi, konceptuāli nostāja ir pareiza, tomēr, kā teicu, pašreizējā situācijā ar tik daudz spēlētājiem tas nav reāli," secināja A.Vilks.
Uz jautājumu, kādēļ tika dots solījums samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, ja bija skaidrs, ka to būs grūti izpildīt, A.Vilks sacīja, ka piekrīt, ka nav pareizi fiksēt šādus skaitļus. "Nebija prāta darbs, starp citu, valdības deklarācijā arī solīt tieši 4,5% no IKP veselībai, jo tas nav reāli tik strauji..." sacīja ministrs. "Bet te gan svarīgi atgādināt, kas tieši tika vai netika solīts. Pārlasīju, ko tieši Finanšu ministrija, es, esam solījuši sociālajiem partneriem, un tur nekur nav fiksēts tik konkrēti. Un arī partneri tolaik piekrita - ja parādās iespēja, prioritāri mēs skatāmies sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā. Tagad bija liels troksnis, jā, bet kopējā virzība jau saglabājas - mēs mazinām darba spēka nodokļus, tikai sākam ar sociālo," atzina ministrs.
Viņš atgādināja, ka 2015. gadā par vienu procentu samazinās IIN likmi, 2016. gadā vēl par vienu. "Ja runā par 2014. gadu, tad, ja saliek kopā sociālā nodokļu samazinājumu, lielāku neapliekamo minimumu un citus mūsu piedāvātos risinājums, summārais efekts ir lielāks nekā "pliki" divi procenti no IIN. Un man šķiet, ka pēc stundām ilgām apspriedēm to sāk saprast arī partneri. Īsi sakot, kautiņš ir bijis, visas puses ir solīti pakāpušās atpakaļ, bet kopējā virzība ir pareiza. Jo esam saglabājuši arī nemainīgu fiskālo mērķi - budžeta deficīta lielumu. Šo frontes līniju bija būtiski noturēt, lai dotu pareizu signālu tirgiem, reitingu aģentūrām, - mums tuvākajos ceturkšņos būs nepieciešama parāda pārfinansēšana, un ir nepieciešams labs fons," secināja ministrs.
Interviju ar ministru lasiet otrdienas laikrakstā Diena!