Abi ieguvuši inženiera izglītību, abiem nācies ciest darba nometnēs utt. Pirmā grāmata, ko divdesmit divus gadu vecais Vonnegūts izlasīja pēc atgriešanās no kara 1945. gada septembrī, bija Brāļi Karamazovi. Amerikāņu rakstnieks ir bildis, ka šo grāmatu vēlāk nekad nav pārlasījis, taču atzīst, ka iespaidu tā uz viņa daiļradi ir atstājusi pamatīgu. Piemēram, romānā Lopkautuve nr. 5 Eliots Rouzvoters saka šādus vārdus: «Viss, kas jāzina par dzīvi, ir pateikts Brāļos Karamazovos...» Interesanti, ka izlasīt tieši šo Dostojevska romānu medusmēneša laikā Vonnegūtam ieteica viņa jaunā sieva Džeina Koksa. Atļaušos līdzību - tas bija kā Spīdolas padoms Lāčplēsim.
Atgriežoties tagadnē, pieļauju, ka daudzviet uz mūsu planētas šodien sava loma jau vienpadsmito gadu pēc kārtas būs vienādo skaitļu apburošajai maģijai, un nevienam nebūs brīnums, ja baznīcu un dzimtsarakstu biroju personālam atkal nāksies izturēt papildus slodzi. Konsekventākie pāri, iespējams, centīsies laulību reģistrēt pulksten vienpadsmitos un 11 minūtēs, jo tad, saprotams, nākamā kopdzīve izdosies īpaši gara, laimīga un skaista. Šogad tāda iespēja ir diezgan reāla atšķirībā no 2006. gada 6. jūnija, kad diviem jauniešiem iegriba precēties sešos un sešās minūtēs no rīta tika noraidīta, aizbildinoties, ka reģistrācijas biroja darbinieki tik agri vēl guļ. Jau bez ironijas - gribas ticēt, ka minētajam pārim mīlestība tomēr bija svarīgāka par «laimīgo stundu», viņi salaulājās un dzīvo kopā vēl šobaltdien.
Likteņa labvēlības meklēšana acij tīkamās skaitļu rindās droši vien ir uzskatāma par māņticību, tomēr cilvēka prātam laikam palīdz - kā pozitīva pašsuģestija, kā pašsajūtu atbalstošs faktors. Starp citu, kad 1918. gada 11. novembrī parakstīja pamiera līgumu starp Vāciju un Antanti, ļoti apzināti tika noteikts, ka tieši pulksten 11 jāpārtrauc uguns un armijām jāatkāpjas no savām pozīcijām. Tai stundā beidzās Pirmais pasaules karš.
Tomēr, lai cik fascinējoša liktos pagara vieninieku rinda, ne jau vienmēr šī diena saistāma ar ļaušanos skaitļu simetrijas valdzinājumam. Bez jebkādiem cipariskiem māņiem mēs šovakar Daugavmalā iedegsim sveces, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, Lāčplēšus, kas 1919. gada salnu mēnesī atbrīvoja Rīgu no bermontiešiem.
Stāstu par Brīvības cīņām nesen ir sarakstījusi ES literatūras balvas ieguvēja Inga Žolude. Ingas Sarunas no fronteskopā ar citu 11 latviešu rakstnieču darbiem veido nupat Dienas Grāmatas paspārnē iznākušo krājumu Mēs. XX gadsimts. Ar Gundegas Repšes iniciatīvu ir paveikts Spīdolas/Lāčplēša cienīgs darbs - kopdarbs, kas, ceru, lasītājus vienaldzīgus neatstās. Jauno grāmatu atvērs 1+1+1+1+1+1+1+1+1+1+1+1 literāte šī gadsimta 11. gada 11. mēneša 11. dienā, tātad šodien. No sirds apsveicu!