Vanaga Dienai atzīst, ka ir "pozitīvi uzlādēta" par aizvadīto LIZDA padomes sēdes slēgto daļu, jo padomes locekli esot bijusi vienoti jautājumā par to, ka nepieciešamības gadījuma pedagogi ir gatavi protestēt.
Šodien uz sēdi plāno ierasties arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), ka arī Saeimas frakciju pārstāvji, no kuriem tikšot pieprasīts risināt šo jautājumu. Arodbiedrība sagaidot, ka valsts budžeta projektā, ko Ministru kabinets plāno apstiprināt 5. martā, pedagogu algu palielinājums šim gadam būs iekļauts.
Reirs minimālas likmes pieaugumu par 40 eiro - no 710 līdz 750 eiro, kas sākotnēji bija paredzētais pieaugums no šā gada septembra, solīja no nākamā gada janvāra. Grafikā paredzēto algas palielinājumu turpināt arī nākamajā septembrī neviena no amatpersonām gan konkrēti neapsolīja. Tādējādi LIZDA padome vienbalsīgi nobalsoja par sēdes pirmajā daļa lemto - ja līdz 5. martam budžeta projektā neredzēs šo algu pieaugumu, protests notiks, visticamāk, dienā, kad par budžetu pirmajā lasījuma lemtu parlaments.
Kariņš šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma gan atzina, ka pedagogi ar algu pielikumu var rēķināties no 2020. gada.
"Mums jau nav naudas," viņš atzina. Valdība otrdien apstiprinājusi šā gada valsts budžeta projektu un tas trešdien tiks nodots Eiropas Komisijā izvērtēšanai.
"Ja es būtu tas skolotājs, es arī gribētu labāku atalgojumu. Protams, kurš tad negrib un kuram nepienāktos," norādīja Kariņš. Pedagogu algu reforma skatāma kopā arī ar izglītības kvalitātes uzlabojumiem un skolu tīkla reformu, kas ir pašvaldību jautājums un daudzviet nav risināts.
(pievienota 4. rindkopa)
Jau 30 gadus šai BANDAI
Haralds
Neprāts