Lai iegūtu naudu algu un rēķinu apmaksai, „Liepājas metalurgs” (LM) ir pārdevis daļas pirmajā no vairākiem tam piederošajiem uzņēmumiem, kas nav nepieciešami ražošanai, noskaidroja LTV raidījums „de facto”. Vēl pirms tiesiskās aizsardzības plāna apstiprināšanas LM pārdeva savas 50% akcijas ar stacijas līdzīpašniekiem saistītām personām par 350 tūkstošiem latu, kas ir vairāk nekā īpašums bija novērtēts.
Pat metalurga administratoru ieceltais kreditoru favorīts Velmers, kurš līdz šim administrējis maksātnespēju kreditoru konsultanta Kārļa Krastiņa firmai un pie varas esošās “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmumam, maksātnespēju pagaidām nepieļauj: “Es šobrīd negribu runāt par maksātnespējas procesu. Ir pasludināts tiesiskās aizsardzības plāns, neesmu dzirdējis no neviena nevienu citu alternatīvu plānu.”
Plāns paredz arī atlaist ap 500 darbiniekiem, atlikušajiem solot 15% algas pielikumu. Tāpat, lai LM strādātu ar plus zīmi, saražotā prece būs jāpārdod par augstāku cenu. Līdz šim uzņēmums izejvielas iepircis dārgi un pārdevis lēti, lielākoties Alžīrijā, darījumos pa vidu pabarojot arī dažādus starpniekus. Kreditoru konsultanti no starptautiskās kompānijas „Metals Consulting” apliecinājuši, ka LM ir potenciāls ražot kvalitatīvāku produkciju un pārdot preci Eiropas tirgos.
Līdz nākamā gada maijam LM jāpārdod daļas citos tam piederošajos uzņēmumos - bruģa un naglu ražotnēs, sporta klubā un ledus hallē, ko plānots iznomāt pilsētai par vienu latu gadā. Tiesiskās aizsardzības plāns arī paredz nodalīt LM struktūrvienību „Slimnīca” un to pārdot vismaz par vienu miljonu latu.
Kopējā summa, ko varētu iegūt no uzņēmumu pārdošanas ir 3,7 miljoni latu. 1,6 miljonus varētu ieņemt no nevajadzīgu nekustamo īpašumu pārdošanas.
LM kontrolējošie akcionāri un valde atteicās „de facto” komentēt šos darījumus. Arī pilsētas mērs Uldis Sesks atsacījās no intervijas par iespēju pirkt atsevišķus īpašumus, apgalvojot, ka ar plānu nav iepazinies.
Tomēr, kā izriet no tiesiskās aizsardzības plāna, kapitāldaļu pārdošana ir otršķirīgs pasākums. Lai LM nebūtu jāpasludina par maksātnespējīgu līdz gada beigām kompānijā jāienāk 37 miljoniem latu un pirmajiem 10 miljoniem jau līdz septembra beigām. Vairāki sarunās iesaistītie apgalvoja, ka potenciālie investori ir vairāki, bet naudas ieguldījums visupirms ir atkarīgs no tā, vai investors iegūs kontrolpaketi uzņēmumā, taču pašreizējie akcionāri līdz šim nav nedz piekrituši aiziet, ne izlaist jaunas akcijas.
Līdz ar plāna apstiprināšanu tiesā sarunās atgriezusies Krievijas kompānija „Daļpolimetal”, ko kā glābēju stāda priekšā metalurgu kontrolējošie akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals. „Daļpolimetal” šonedēļ Latvijā arī taustīja konfliktējošo īpašnieku samierināšanās iespējas, Jūrmalā tiekoties ar pretējā nometnē esošā akcionāra Kirova Lipmana cilvēkiem.
Vairāki sarunās iesaistītie “de facto” min, ka Daļpolimetal bez kontrolpaketes iegūšanas vēlas arī panākt, lai metalurgu divus gadus atbrīvo no plānā paredzēto 6% maksāšanas valstij un bankām par parādiem. Tomēr kreditori negrib nākt pretī. Runa ir par gandrīz deviņiem miljoniem divos gados.
Lai apliecinātu naudas esamību, Daļpolimetal uz kontiem Latvijā pārskaitījusi 25 miljonus eiro. Pie galda sēdošie neoficiāli pieļauj, ka aiz šīm investīcijām varētu slēpties paša Zaharjina un Segala nauda, kuras iespējamo izzagšanu no uzņēmuma izmeklē Valsts policija.
“Jā, es arī esmu dzirdējis šādas baumas, bet man nav tādi pierādījumi, ka tā varētu būs Zaharjina un Segala nauda. Esmu redzējis maksājuma uzdevumus, ka tā ir Daļpolimetal nauda,” saka LM padomes loceklis Ainars Kreics, kurš padomē pārstāv Zaharjinu un Segalu.
Bez Daļpolimetal izskanējuši arī citi investori no Krievijas – Afina Pallada un Rosenergomaš, kas ir Lipmana atrasts potenciālais investors. Lipmans ved sarunas ar vēl trijiem iespējamajiem pircējiem, tāpat iepriekš paudis gatavību ieguldīt pats. Tiesa, Lipmana uzrādītā bankas garantijas vēstule kreditorus nav pārliecinājusi.
Ja jauna naudas metalurgā neieplūst, ražošanas atsākšana nav iespējama. Tiesiskās aizsardzības plānā kā sliktākais scenārijs aprakstīta uzņēmuma aizvēršana pavisam. Tad kreditori pazaudētu ap 50 miljoniem latu. Maksātnespējas pasludināšanas un bankrota procedūras gadījumā ieķīlāto mantu pārdošana nesegšot pat pamatsummas parādus nodrošinātajiem kreditoriem. Faktiski tas nozīmē, ka arī valsts neatgūtu visus 50 miljonus, kas samaksāti metalurga vietā Itālijas Unicredit bankai. Šādu risku apstiprina Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš: “Ja skatāmies uz pēdējiem novērtējumiem, ķīlas tirgus vērtība sedz aizdevumu, kas ir izsniegts metalurgam. Jautājums, kāda ir ķīlas vērtība, ja tā tiek saraustīta. Tad tā ir zemāka un, visticamāk, nesegs [aizdevumu]”.