Šonedēļ valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no Gazprom, Itera Latvija un Vācijas Uniper Ruhrgas.
Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod Gazprom, Itera Latvija un Rurghas.
Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.
"Ekonomikas ministrija iepriekšējā pētījumā ir saņēmusi potenciālo uzņēmuma novērtējumu. Tas ir tikai teorētisks, jo uzņēmums tikko sācis darbu un nav bijusi pieeja publiskajiem datiem," pauda ministrs.
Sarunās ar Ekonomikas ministriju Gazprom pozīcija esot tāda, ka akcijas uzņēmums būtu gatavs pārdot un par iespējami augstu cenu. Sarunās apspriesta arī iespēja, ka pārdot varot arī AS Latvijas gāze akcijas, kas gan valsti neinteresē.
Nekā Personīga vēstīja, ka turpmākajās nedēļās ministrija un katrs no Conexus Baltic Grid pašreizējiem īpašniekiem nāks klajā ar savu cenu. Vai darījuma summa varētu būt 200 miljoni, nekomentēja arī viens no pašreizējiem Conexus Baltic Grid līdzīpašniekiem Itera Latvija vadītājs Juris Savickis. Tomēr, ja šī cena tāda būtu, viņš pats no darījuma nopelnītu 10,9 miljonus eiro.
Savickis norādīja, ka viņam pieder 34% Itera Latvija akciju, savukārt Krievijas Rosņeftj - 66%.
Tāpat raidījumā klāstīja, ka Latvijas gāze un vairākas privātpersonas ilgu laiku mērķtiecīgi iepirka zemi Inčukalnā un izvirzīja pretenzijas, ka tām pieder ne tikai virszeme, bet arī zemes dzīles, kur glabājas gāze. Latvijas gāze arī pieprasīja tiesības zemi zem krātuves privatizēt pilnībā. Tagad Savickis ir gatavs likt lietā savu ietekmi Latvijas gāzē, lai, paceļot šo veco strīdīgo zemes lietu, piespiestu valsti samaksāt akcionāriem pēc iespējas vairāk. Savukārt, ja nebūs vienošanās par cenu. Savickis draud ar tiesu darbiem.
Ašeradens gan apliecinājis, ka attiecīgais jautājums akciju cenu neietekmēs.
Patlaban Conexus Baltic Grid ir jauns atbildīgais par drošību. Tas ir bijušais Saeimas galvenais drošībnieks Jānis Gulītis.
Tāpat Nekā Personīga vēstīja, ka no šā gada 3. aprīļa Latvijā ir atvērts dabasgāzes tirgus un Latvijas gāzei vairs nav monopoltiesības. Līdz Lieldienām gāzes tirdzniecībai bija pieteikušies 19 komersanti, tostarp Renergy Latvija, kas pieder bijušajam Ekonomikas policijas priekšniekam Gatim Gudermanim.
Kā ziņots, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu 3. aprīlī spēkā stājās Enerģētikas likuma normas, kas paredz valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Conexus Baltic Grid.
Attiecīgais uzņēmums tika dibināts pērnā gada nogalē, tam no Latvijas gāzes nododot uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.
Conexus Baltic Grid lielākie īpašnieki ir tāda paši, kādi Latvijas gāzei. Tie ir Krievijas Gazprom (34,1%), pastarpināti Eiropas investīciju banku veidotais Marguerite Fund (29,1%), Vācijas Uniper Ruhrgas International GmbH (18,3%) un Itera Latvija (16%).
Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar Latvijas gāzes īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru Marguerite Fund.