Nekā personīga: Bunkus policijai ziņojis, ka viņam draudēts ar ieroci

Kā TV3 Nekā Personīga apstiprināja Iekšlietu ministrijā, Valsts policija varētu izsludināt atlīdzību par tādas informācijas sniegšanu, kas kalpotu par pamatu apsūdzības izvirzīšanai. Šāda prakse ir izplatīta arī citās valstīs, bet Latvijā līdz šim tā nekad nav tikusi piemērota. Policija uzskata, ka šādas iespējas izmantošana varētu būtiski palīdzēt atsevišķu smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā arī Latvijā. Ministrs Rihards Kozlovskis arī ticies ar ASV vēstnieci Latvijā un ar viņu vienojušies, ka Latvija varēs saņemt palīdzību no Amerikas dienestiem, ja tāda būs nepieciešama. 

Maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum patika grezns dzīvesveids. Viņš bija ietekmīgs, bet no publicitātes vairījās. Tāpēc publiski pieejams tikai neliels skaits viņa foto, sestdienas vakarā stāsta TV raidījums. Maksātnespējas nozari pārzinoši cilvēki Mārtiņu Bunku raksturo kā viena no divu ietekmīgu administratoru grupējumu pārstāvjiem. Nosacīti pretējā pusē atradās cita skandaloza personība - Māris Sprūds. Laikā, kad abu grupējumu administratori audzēja ietekmi un pārdalīja administrējamos uzņēmumus, tika ievērotas nerakstītas vienošanās, lai nopelnīt varētu visi un abas puses nejustos apdalītas. 

Mārtiņš Bunkus ir administrējis 15 uzņēmumus. Bet biežāk viņa vārdā darbu veikuši biroja cilvēki. Visticamāk pirmās būtiskās nesaskaņas radās, kad bija jādala lielie objekti. Par Krājbankas likvidatoru 2011.gadā FKTK pretēji Vienotības premjera Valda Dombrovska iebildēm izraugās tēvzemiešu ģenerālsekretāru un Sprūda cilvēku Aigaru Lūsi. Vēlāk Lūsis tiek atsaukts un par administratoru iecelts uzņēmums KPMG Baltics, kas procesiem piesaista arī zvērināto advokātu Romualdu Vonsoviču.

2016.gada sākums advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum sākas saspringti. Pirmkārt - nomainās valdība. Premjera un finanšu ministra amats no Bunkas ziedojumus saņēmušās Vienotības nonāk ZZS. Drīz pēc tam sākas kadru pārbīdes VID. No ietekmīga amata aizrotēts advokāta brālis Kaspars. Viņš pēc vairāku mediju ziņotā izlīdzējis Mārtiņa Bunkas klientiem ar lietu sakārtošanu dienestā. Šajā pat gadā Mārtiņš Bunkus nosūta vairākus iesniegumus KNAB, prokuratūrai un Valsts policijai. 

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume Nekā Personīga apstiprināja, ka Bunkus 2016.gada februārī vērsies prokuratūrā, kas iesniegumu pārsūtījusi tālāk birojam. Tajā bijis minēts, ka notiekot mēģinājumi pret advokātu safabricēt krimināllietas un tas tiekot darīts piekukuļojot izmeklējošo iestāžu amatpersonas. KNAB par to veica izpēti un 2016.gada 4.augustā nosūtīja Bunkum atteikumu ierosināt kriminālprocesu. 

Tā paša 2016.gada oktobra sākumā Bunkus vēršas Valsts policijā. Viņam šķitis, ka kādā krustojumā, ar auto nogriežoties pa kreisi, pretī braucošais motociklists viņam piedraudējis ar ieroci. Kā apliecina policijā - šajā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.

2016.gada martā par Trasta komercbankas likvidatoru FKTK izrauga citu Sprūda cilvēku - Ilmāru Krūmu. Bet drīz sākas problēmas. Nekā personīga uzzina, ka Krūms bankas likvidācijas procesā vairāk nekā 6 miljonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Mārim Sprūdam. Tad pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tiek sākts kriminālprocess, par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu. Brieda administratora nomaiņa. Bet Saeimā tolaik grozīja likumus, kas sašaurinātu to administratoru loku, kuri varētu likvidēt uzņēmumus. Un tas par bankas likvidātoru neļautu kļūt Armandam Rasam. Nekā Personīga šonedēļ izdevās ārzemēs esošo Rasu sazvanīt. Zināms, ka 2017.gada martā, kad vēl nekas neliecina, ka tieši viņš no Krūma pārņems Trasta komercbankas likvidēšanu, Rasam ir noslēgts nodomu protokols par sadarbību ar Mārtiņu Bunku.

Pirms gada īsi pirms savas aizturēšanas Krūms Nekā personīga savus mēģinājumus nepieļaut Rasas nonākšanu bankā skaidroja ar vēlmi viņu pasargāt.  Krūma teiktais pēc Rasas kompanjona Mārtiņa Bunkus noslepkavošanas iegūst pavisam citu nozīmi.

Kā liecina vairāku neoficiālu avotu teiktais - pus gads cietumā Māra Sprūda un viņa cilvēku spējai ietekmēt procesus bijis kritisks. Savukārt Mārtiņš Bunkus strauji centies savu ietekmi audzēt. Kas pretējai pusei nav paticis.

Nejauša sakritība vai arī nē, bet Bunkus un Sprūda ceļi krustojušies vēl kādā lietā. Advokātu birojā Bunkus valdes locekle Jekaterina Galuška, kura līdz šim bijusi Mārtiņa Bunkus labā roka, pagājušā gada novembrī iecelta par uzņēmuma Dzimtā sēta administratori. Šo firmu vairākus gadus administrēja Māris Sprūds. Tā iejaukta sarežģītās vairāku desmitu miljonu eiro shēmās, kas saistītas ar lieliem zemes īpašumiem pie Ķīšezera. Bunkus biroja darbiniece Galuška 21.maijā ir izsludinājusi Dzimtās sētas kreditoru sapulci, kam būtu jānotiek 6.jūnijā. 

Slepkavība iztraucējusi FKTK plānus saistībā ar AB.LV banku. Nekā personīga zināms, ka trešdien bija ieplānota sanāksme, kurā lemtu par bankas pašlikvidēšanos. Tomēr tā tika atcelta.