Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pirms mēneša kādai Latvijā strādājošai bankas piemēroja 100 000 latu sodu, taču atteicās izpaust bankas nosaukumu. FKTK vadītājs Kristaps Zakulis nevarēja nosaukt konkrētu likumu uz kura pamata viņi atsakās izpaust šo informāciju, norādot: "No jautājuma mēs redzam, ka ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem cenšaties iegūt šo informāciju."
Savukārt Re:Baltica administratīvajā apgabaltiesā, kas ir pirmā instance FKTK lēmumu apstrīdēšanai, noskaidroja, ka pēdējo četru mēnešu laikā FKTK lēmumu pārsūdzējusi tikai viena banka un tā ir PrivatBank. 19.jūnijā PrivatBank iesniegusi prasību tiesībā, kurā apstrīd 16.maijā pieņemto FKTK lēmumu. Lēmuma būtība nav publiski pieejama informācija, informēja Re:Baltica.
Re:Baltica apzināja visas sešas bankas, kurās FKTK veikusi pārbaudi saistībā ar Magņitska lietu. ABLV (bijusī Aizkraukles banka), Baltic International Bank, GE Money Bank un Trasta komercbanka Re:Baltica atzina, ka 100 000 latu sods viņiem nav piemērots. Rietumu Banka norādīja, ka šādu informāciju neizpaudīs, bet PrivatBank jeb bijusī Paritate banka uz e-pastiem un telefona zvaniem pēc būtības neatbildēja. "Mēs nevaram sniegt nekādu informāciju, kas attiecas uz banku. Jūs zināt, kādi ir Latvijas likumi," Re:Baltica norādīja PrivatBank juridiskās nodaļas vadītāja Irina Gržibovska.
Ukrainas bankai piederošā PrivatBank savā mājas lapā norādījusi, ka ieņem 9. vietu Centrāleiropas un Austrumeiropas lielāko banku desmitniekā. Latvijā pēc aktīvu apjoma tā ieņem 8.vietu.
Jau ziņots, ka FKTK savas kompetences robežās veica pārbaudes Magņitska lietā sešu iesaistīto Latvijas banku klientu darījumos, lai noskaidrotu, vai bankas savā rīcībā ir ievērojušas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tika pārbaudītas aizdomīgās naudas plūsmas, kas veiktas pirms četriem pieciem gadiem - 2007. un 2008.gadā, atzīmēja FKTK.
TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka tā saucamajā Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas. Raidījums vēstīja, ka daļu naudas lietā, ko pētījis Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām, tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī mūsu tiesībsargājošām iestādēm.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par Latvijas banku iespējamu saistību ar tā dēvēto Magņitska lietu.
Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad cietumā nomira fonda Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis, kurš tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Magņitski arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizēja jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski, vēstīja LETA.