Pateicoties Latvijas likumdošanas īpatnībām, akciju sabiedrības var atļauties slēpt savu akcionāru sarakstus, un šo iespēju jau ilgāk nekā desmit gadu izmanto arī Ventbunkers, kas jau vairākus gadus nav iesniedzis arī gada pārskatus. Taču pirms divām nedēļām uzņēmuma vadība ir bijusi spiesta beidzot atklāt tā patiesos labuma guvējus, un izrādās, ka pašlaik par vienīgo Ventbunkera oficiālo īpašnieci ir kļuvusi 1969. gadā dzimusī Austrijas pilsone Ursula Haranda. Uzņēmuma akcionāru sarakstā viņas vārds gan nav atrodams.
Uzņēmumu ķēde
Patieso labuma guvēju saraksta dati liecina, ka Ventbunkers pašlaik oficiāli pieder Austrijā reģistrētajai IAG Industrieanlagen GesmbH un Britu Virdžīnu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Eurocom International Ltd, aiz kuras stāv vēl vesela virkne Eiropā, Latvijā un ārzonās reģistrētu kompāniju. To vidū ir tādas saistībā ar Meroni un Ventspils uzņēmējiem jau iepriekš minētas kompānijas kā London Industry Limited, Topmar Baltic Investments, Tomika International N.V., Yelverton Investment B.V. u. c. Kopumā Ventbunkera patieso labuma guvēju sarakstā ir fiksētas četras dažāda garuma kontroles ķēdes, taču to galā kā vienīgā oficiālā kontrolētāja uz īpašumtiesību pamata ir Haranda.
Pēdējos gados Harandas vārds vairākkārt ir figurējis uzņēmumos, kas tikuši saistīti ar Meroni vārdu, tostarp arī grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumā Perlogis GmbH, kurā viņa ir partnere, izpildmenedžere un grāmatvedības menedžere vienlaikus.
Taču tagad viņai oficiāli simtprocentīgi piederošajā Ventbunkerā, kura vērtība lēšama virs simt miljoniem eiro, Haranda nekādu amatu neieņem. Ventbunkera padomes priekšsēdētājs ir pats Meroni, un arī visos citos uzņēmuma vadošajos amatos ir ilgstoši ar viņu saistītas personas. Tikai ne uzņēmuma oficiālā īpašniece.
Miljoniem zaudējumu
Šī situācija nozīmē, ka Ventbunkers ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt tā akciju "pirkuma" shēma īstenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus, zaudētājos paliekot Latvijas valstij. Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš Man-Tess) tiesai iesniegtajā dokumentā šo iznākumu ir novērtējis kā Latvijas valstij nodarītu zaudējumu potenciāli 50–70 miljonu eiro apmērā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 1. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Ttt
Irlielāmērāticams
bet