Kariņš skaidroja, ka līdz šim, veicot dekodifikācijas procesu, grozīti vairāk nekā 90 likumi, taču vēl aptuveni 20 likumi ir izskatīšanas procesā.
"Mēs vēlamies gan to, lai process noslēgtos, gan arī to, lai nebūtu neskaidrības sabiedrībā un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū. Lai janvāra sākumā nebūtu pēkšņu neskaidrību, plānojam ierosināt, ka likums stātos spēkā nevis 1.janvārī, bet sešus mēnešus vēlāk," teica premjers.
Saeimā pērn tika pieņemts Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos paredzētas būtiskas izmaiņas administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanā.
Līdz ar likuma stāšanos spēkā paredzēts sākt piemērot arī nozaru likumos noteiktos administratīvos sodus. Tas arī nozīmē, ka tajā brīdī spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.
Latvijas Televīzijas raidījums de facto svētdien vēstīja, ka pusotru mēnesi pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās nav pieņemti vairāki desmiti nepieciešamo likumu, kā arī nav testēta IT sistēma, kas nepieciešama izmaiņu ieviešanai.
Kā atgādināja raidījums, ja līdz šim visi sodi bija ierakstīti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad turpmāk tie būs jāmeklē katras konkrētās nozares likumā. Piemēram, autovadītājiem sodi par pārkāpumiem būs ierakstīti jau Ceļu satiksmes likumā. Lai gan par šiem pārkāpumiem visbiežāk piemēro sodus, attiecīgie grozījumi vēl nemaz nav pieņemti. Tāpat kā sodi vēl vairākos desmitos likumu, kas gaida savu kārtu Saeimā.
Trešdaļa no tiem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā. "Mēs esam iesnieguši likumprojektu saskaņošanai, šobrīd ir ļoti sarežģīta saskaņošana ar citām nozaru ministrijām. Mēs ceram, ka šajās nedēļās mums izdosies pārvarēt šo inerci, kas ir nedaudz ieviesusies šajā ierēdnieciskajā saskaņošanā," raidījumam sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pusotru mēnesi pirms pārmaiņām līdz galam nav pabeigta un testi nav veikti arī elektroniskajai platformai (Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma - APAS), kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no iekšējiem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Taču ministrija uzsver, ka sistēmu nevar pilnībā pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti tādi nozīmīgāki likumi kā, piemēram, ceļu satiksmes, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.
"Jebkura informācijas sistēma balstās uz precīzu tehnisko specifikāciju, savukārt šo tehnisko specifikāciju nosaka spēkā esošie tiesību akti. Šobrīd mēs runājam par to, ka šādas precīzas tehniskās specifikācijas nav, jo joprojām daļa no tiesību aktiem, kas veido tehnisko specifikāciju, nav spēkā. Tādēļ mēs runājam par to, ka informācijas sistēma un darbs ar to notiks, mācoties lidojumā. Šobrīd informācijas sistēma tiek izstrādāta vēlreiz, lielā daļā balstoties uz pieņēmumiem," sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Iekšlietu ministrija jau vairākkārt gan valdību, gan Saeimu aicinājusi atlikt likuma spēkā stāšanās laiku - par pusgadu vai gadu, uzskatot, ka pretējā gadījumā gadu mijā iestāsies haoss.
zvirbulēns