Studiju un zinātnes administrācijas apkopotie dati liecina, ka 2009.gadā studiju vai studējošo kredītus ņēmuši 6633 studenti, 2010.gadā - 4548 cilvēki, 2011.gadā - 4065, bet pērn - vairs tikai 3531 studējošie. Administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons šos datus skaidro ar kopējo studentu skaita samazināšanos.
"Pēdējos trijos gados – 2010., 2011. un 2012.gadā, ir vērojama tendence, ka ik gadu samazinās noslēgto kredītlīgumu skaits. Viens no iemesliem kredītņēmēju skaita samazinājumam ir studējošo skaita samazinājums augstskolās un koledžās. 2012.gadā rezervētais kredītlīdzekļu apjoms studiju kredītlīgumiem ir samazinājies, bet studējošā kredītlīgumiem – nedaudz palielinājies. Tas nozīmē, ka kredītņēmēji izvēlas lielāku studējošā kredīta apmēru, lai segtu dzīvošanas izmaksas," norādīja Ķirsons.
Tendenci apstiprina arī SEB banka, kam valsts jau ilgāku laiku kā vienīgajai deleģējusi valsts galvoto studiju un studējošā kredītu izsniegšanu. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere skaidro, ka šī tendence varētu būt skaidrojama ar demogrāfijas sarukumu un iedzīvotāju krīzes laikā mazinājušos rocību, kas tagad gan uzlabojoties. Banka gan norāda, ka no 3531 pērn izsniegtajiem kredītiem (kopumā par 12,3 miljoniem latu) 75% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, un tikai 25% studentu bija izvēlējušies studējošā kredītus ikdienas tēriņiem.
SEB bankas valdes pārstāve arī uzsvēra, ka studiju kredītu sarukums saistāms ar studējošo grūtībām iegūt galvotāju kredīta saņemšanai.
"Tā kā pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis iedzīvotāju uzņemto saistību apmērs, tad tas lielā mērā ietekmē papildus saistību uzņemšanos, kas būtu jādara galvotājam, lai varētu atbalstīt studentus, kuri vēlas iegūt valsts galvoto kredītu," pauda Tetere.
Pašlaik vēl nav zināms, cik aktīvi studiju kredīti izmantoti šogad. Banka, kā arī Studiju un zinātnes administrācija datus par to apkopos nākamā gada sākumā.