Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols sacīja, ka, atļaujot alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19 un aizliedzot tirgot alkoholu veikalos svētdienās, iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties alkoholu tikai darba laikā, vai sestdienās, tāpēc iedzīvotāji, visticamāk, iegādāsies alkoholu retāk, bet lielākos apmēros, mājās veidojot bārus. Tādējādi alkohols var kļūt vēl pieejamāks un tā patēriņš var pat pieaugt.
"Piemērs šobrīd ir Igaunija, kurā, pēc Igaunijas Ekonomiskā institūta pētījuma datiem, alkohola patēriņš ir pieaudzis tieši tādēļ, ka cilvēki vienā reizē Latvijas pierobežā iegādājās alkoholu lielākā apmērā, un tad, atvedot mājas, tas ir vēl pieejamāks," teica Vītols.
Viņš norādīja, ka arī ierobežojumi tirgot alkoholu veikalos naktī nav devuši efektu alkohola patēriņa samazināšanā, apliecinot šī veida neefektivitāti - pēc nakts tirdzniecības aizlieguma 2001.gadā Latvijā reģistrētais alkohola patēriņš ir pieaudzis, neraugoties uz lielo no valsts izbraukušo iedzīvotāju skaitu.
Pēc Vītola teiktā, nav arī skaidrs, kā šī sistēma varētu darbosies, jo, ierobežojot alkohola tirdzniecību Rīgā, galvaspilsētas iedzīvotāji varēs aizbraukt pāris kilometru ārpus Rīgas robežām, piemēram, uz Mārupi un iegādāties alkoholu tur. Tāpat, ņemot vērā kosmētiskā spirta aprites tendences, "grādīgo kosmētisko līdzekļu", kā piemēram, "gurķu odekolona" un nelegālā alkohola realizētājiem pavērsies papildus tirdzniecības iespējas laikā, kad oficiāli tirgot alkoholu būs liegts.
Tāpat Vītols pieļāva, ka mazie veikali Rīgā alkohola tirdzniecības ierobežojuma dēļ varētu būtiski samazināt darbu laiku, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem pārtika kļūs nepieejamāka, un mazo pārtikas veikalu bizness varētu pat izmirt. Tādējādi Rīga varētu zaudēt būtiskus nodokļu ieņēmumus.
Arī Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas alus ražotāji šādu iniciatīvu neatbalsta, jo tirdzniecības laika ierobežošana Rīgā veicinās nelegālā alkohola apriti.
"Jo mazāks tirdzniecības laiks būs likumīgi, maksājot nodokļus ražotajai produkcijai, jo brīvākas rokas būs kontrabandas darboņiem nezināmas izcelsmes un kvalitātes nelegālā alkohola tirgošanai," teica Šure.
Viņa arī atzīmēja, ka rosinātās izmaiņas nav pareizākais veids, kā mazināt alkohola tirdzniecības apmērus. "Mēs saprotam un atbalstām vēlmi cīnīties par sabiedrības veselību, taču risinājums, kas tiek piedāvāts, necīnās ar problēmu cēloņiem, bet uzliek papildu slogu nozarei. Alus kā nacionālā nozare nodarbina aptuveni 1500 strādājošo gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Valsts ekonomikai, neskaitot saistītās nozares, ik gadu alus nozare dod desmitiem miljonu eiro nodokļu ienākumus," pauda Šure.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību galvaspilsētas veikalos no plkst.10 līdz 19. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt tirgot alkoholu veikalos svētdienās, kā arī vairākkārtīgi palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā.
Atbilstoši Alkoholisko dzērienu aprites likumam, šobrīd Latvijā alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no plkst.22 līdz 8, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalos.
šņabis jāpērk darba laikā
Kā Brežņeva laikā
nu