Neskatoties uz to, ka VAD ieviešanai nepieciešamie likumprojekti vēl ir tikai ceļā uz Saeimu, šodien parlamentā notika pirmā oficiālā diskusija par šo dienestu.
AM apzinoties, ka izmaksas ir pietiekami lielas, tāpēc VAD piedāvāts ieviest pakāpeniski vairāku gadu laikā. Latvija esošajā ģeopolitiskajā situācijā nevarot neko nedarīt, turklāt VAD ir ilgtermiņa drošības jautājums. "Viens kara mēnesis mums izmaksātu ap miljardu," piebilda Bļodniece.
Viņa atgādināja jau iepriekš AM pausto, ka VAD ieviešanai un valsts aizsardzības izdevumu kopējai segšanai būs jāveltī 3% no iekšzemes kopprodukta. Tam būs nepieciešams jau 14.Saeimas atbalsts. Esošie 2,5% no IKP ļauj dienestu ieviest uz esošās infrastruktūras rēķina, tomēr AM apzinās, ka vēlāk jau būs nepieciešamu 3% nepieciešami, lai ieviestu dienestu pilnā apmērā.
"Redzam, ka arī citas valstis steidz celt aizsardzības izdevumus. Cerams, ka nākamais parlaments būs tālredzīgs un atbalstošs. Cena var būt pārāk augsta, ja atļaujas neko nedarīt," norādīja Bļodniece.
VAD reformas ieviešanā iesaistītas vairākas ministrijas un diskusijas darba grupās turpināsies, tomēr apakškomisijā šodien izskanēja arī pirmie citu resoru ierēdņu viedokļi par šo reformu, kas vienlaikus paredz valsts civilā dienesta veidošanu jauniešiem, kuri nevēlēsies darboties armijā.
Iekšlietu ministrijas (IeM) Personālvadības un administratīvā departamenta direktore Daiga Piebalga norādīja, ka IeM ir gatava strādāt pie mehānismiem attiecībā uz valsts civilā dienesta ieviešanu. IeM esot gatava savas intereses aizstāvēt un ministrijai ir idejas, taču patlaban esot pāragri stāstīt par detaļām un izvēlētajiem risinājuma variantiem, jo saistībā ar civilo dienestu ir "ļoti, ļoti daudz" neskaidrību un izaicinājumu.
IeM valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire piebilda, ka VAD ieviešanā viens no iespējamiem riskiem varētu būt grūtības nokomplektēt topošo policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu grupas iekšlietu nozares trīs koledžās, jo lielāko daļu no veselajiem jauniešiem un iekšlietu dienestam derīgajiem cilvēkiem varētu iekļaut VAD.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš norādīja, ka attiecībā uz valsts civilo dienestu neskaidrības patlaban ir daudz, lai gan viņš uzskata, ka kopīgiem spēkiem problēmas izdosies atrisināt.
Piemēram, sociālajos aprūpes centros no esošā personāla būs vajadzīgi cilvēki, kuri apmācīs dienestā iesauktos un tos uzraudzīs. "Būsim atklāti - būs arī disciplīnas jautājumi un tas nebūs tik vienkārši. Es jau gara acīm redzu, ka esošie darbinieki prasīs "pēc motivācijas", kas viņiem būs par papildus pūlēm," piebilda Dūdiņš.
LM uzskata, ka prasībām pēc atbilstoša veselības stāvokļa VAD un valsts civilā dienesta veicējiem jābūt vienādiem. Tāpat atklāts paliek jautājums par jauniešu mitināšanās iespējām, ja, piemēram, civilajā dienestā iesauks Zilupes jaunieti, bet dienesta pienākumi jāveic Rīgā.
Dūdiņš informēja, ka jau apzinātas pirmās dienesta iespējas valsts sociālās aprūpes centros, kas specializējas cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aprūpē. Rīgas pašvaldība sniegusi piedāvājumus par nodarbināšanas iespējām savās institūcijās.
Jau ziņots, ka AM līdz gada beigām iesniegs valdībā precizētās izmaksas VAD ieviešanai. Aizsardzības izdevumiem, tostarp, VAD ieviešanai un uzturēšanai AM rosinājusi līdz 2027.gadam atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta. VAD līdz 2027.gadam plānots finansējumu nodrošināt pakāpeniski to palielinot virs piešķirtā bāzes finansējuma, proti, 2023.gadā - 87,413 miljonus eiro, 2024.gadā - 122,534 miljonus eiro, 2025.gadā - 139,330 miljonus eiro, 2026.gadā - 163,879 miljonus eiro, 2027.gadā - 178,973 miljonus eiro.
Valdība otrdien atbalstīja VAD likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus likuma grozījumus.