Viņaprāt, nav tik viegli atbildēt, vai izeja no krīzes pēc šī ES līderu lēmuma ir kļuvusi tuvāka vai tālāka. Atbildi, kā vienmēr, sniegšot laiks.
Vienlaikus patlaban nav nekādu iemeslu apgalvot, ka pesimisms Eiropas tirgos neatgriezīsies, turklāt, iespējams, ka tas var notikt ar daudz lielāku spēku nekā iepriekš.
Kā skaidro Aļšanskis, ceturtdien eiro palēcās līdz jaunam pusotra mēneša maksimumam - virs 1,4 eiro pret ASV dolāru, bet vadošie Eiropas fondu indeksi dažu tirdzniecības stundu laikā izauga par 3% līdz 4%. Par 1,5% līdz 2% esot arī kāpuši nākotnes darījumi uz amerikāņu akcijām un cenas daudzos stratēģiski nozīmīgos preču tirgos, tai skaitā arī naftas.
Uz šādu tirgu optimismu analītiķis raugās diezgan kritiski, lai gan atzīst, ka lēmums norakstīt 50% no grieķu parādiem un Eiropas finanšu stabilizācijas fonda (EFSF) apjoma palielināšana līdz vienam triljonam eiro ir reāli soļi, atšķirībā no nogurdinošās un ievilkušās Eiropas vadītāju verbālās cīņas pret krīzi. Bet, pēc Aļšanska domām, visaptverošu plānu izejai no smagās krīzes, kura pārņēmusi eirozonu, var saskatīt tikai ar virspusēju skatu.
"Iespējams, ka tas atrisinās Grieķijas problēmas un šīs valsts vadība un iedzīvotāji var atviegloti uzelpot. Izrādās, ka puse no to aizņemtajiem 300 miljardiem eiro (210 miljardiem latu) bija dāvana. Bet tā ir tikai neliela eirozonas parādu daļa, un tas nekādi neuzlabo situāciju ar Portugāles, Spānijas un Itālijas parādiem. Un kas tagad notiks ar grieķu aktīvu turētājiem? Tai skaitā arī ar grieķu parādu nokrautajām Eiropas bankām?" retoriski vaicā eksperts.
Viņš pieļauj, ka tas var izraisīt krīzes izplešanos arī Eiropas banku sistēmā, jo ne velti pirms eirozonas līderu sarunām ES tika panākta vienošanās par Eiropas banku sistēmas rekapitalizāciju par 106 miljardiem eiro (75 miljardiem latu). Kā atgādina Aļšanskis, pēc eirozonas līderu sapulces noslēgšanās, Grieķijas vadība jau steidzās ziņot, ka, "iespējams, dažas grieķu bankas tiks daļēji nacionalizētas".
"Turklāt nevajag nenovērtēt šī fakta imidža un precedenta efektu - pat eirozonas dalībnieks var neatgriezt pusi no sava parāda. Vai pēc tā eirozonas valstis var tikt uzskatītas par drošiem aizņēmējiem? Lai arī eirozonas līderi nemitīgi piebilst, ka Grieķija ir izņēmuma gadījums, kas pašlaik traucē Itālijai un itāļiem līdzīgas situācijas gadījumā pieprasīt arī sev "taisnīgumu"?" jautā ABLV grupas galvenais analītiķis.
Jau ziņots, ka ES līderi samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu līdz vienam triljonam eiro.
Pēc teju desmit stundu ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligācijām, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 miljardus eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardi eiro.
Turklāt eirozonas līderi vienojās par jaunu palīdzības programmu Grieķijai apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem, kas aizvietos 109 miljardu eiro lielo kredītu palīdzības programmu, par kuru vienošanās tika panākta jūlijā. Tās apmērs līdz 2014.gada beigām būs līdz 100 miljardiem eiro, un tajā bez ES piedalīsies arī SVF.
Četru punktu vienošanās paredz paaugstināt banku kapitāla pietiekamības prasības līdz 9%, kā arī apņemšanos padarīt stingrāku ekonomikas pārvaldību un fiskālo disciplīnu.