Tas ir otrs augstākais viena mēneša pieauguma temps pēdējā gada laikā. Izlaides pieaugumu aprīlī pamatā veidoja apstrādes rūpniecības izaugsme par 4,4 %, kas bijis arī labākais rādītājs pēdējo deviņu mēnešu laikā. Pozitīvi pieauguma tempi tika fiksēti arī ieguves rūpniecības nozarē, kas mēneša laikā pieauga par 5,9 % .
Apstrādes rūpniecības straujo pozitīvo izaugsmi aprīlī nodrošināja augsti izlaides pieauguma tempi lielākajās Latvijas rūpniecības apakšnozarēs - metālu (+ 1,7 %), gatavo metālizstrādājumu (+ 7,6 %) un pārtikas produktu (+ 0,7 %) ražošanā, taču atšķirībā no marta rūpniecības izaugsmi negatīvi ietekmēja izlaides samazinājums koksnes rūpniecība par 4,8 %. No citām apakšnozarēm aprīlī sevišķi strauji augusi izlaide automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (+ 17%), iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē (+14%), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+13 %).
Gada laikā rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma temps ir palielinājies līdz 13,7 %, savukārt apstrādes rūpniecībā izlaides pieauguma temps palielinājies līdz 17 %, kas ir par aptuveni 4 procentpunktiem augstāks kā vidēji pēdējos trīs mēnešos. Elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē izlaides pieaugums saglabājies līdzīgs kā martā (8,7 %), bet ieguves rūpniecībā gada griezumā saglabājās negatīva izaugsme (-16,5 %). Apstrādes rūpniecībā lielākie pieauguma tempi bija vērojami uz eksportu balstītājās koksnes, metālu un gatavo metālizstrādājumu apakšnozarēs, kur izlaides pieauguma tempi gada laikā bija attiecīgi 12 līdz 20 %. Sevišķi strauji gada laikā palielinājusies gatavo metālizstrādājumu ražošana (+40%), ko nodrošinājis strauji augošais pieprasījums ārējos tirgos.
Galvenie uzņēmējdarbību traucējošie faktori rūpniecībā ir nepietiekamais pieprasījums un finanšu trūkums. Analizējot svarīgāko Latvijas rūpniecības apakšnozaru attīstības iespējas, ministrija atzīmē, ka koksnes un metālu ražošanas nozarēs uzņēmēji kā būtiskus turpmākas attīstības kavēkļus uzsver jaudu trūkumu un konkurētspējas samazināšanos gan ES, gan citos tirgos. Savukārt pārtikas ražošanā, kuru ierobežo vājais iekšējais pieprasījums, izaugsmes iespējas ir tikai ārējā tirgū, taču šobrīd uzņēmēju aptauja uzrāda izteikti nepietiekamu jauno eksporta pasūtījumu apjomu, kā arī konkurētspējas pasliktināšanos galvenajos Latvijas tirdzniecības partnervalstu tirgos.
Pēdējā gada ražošanas cenu pieaugumi apstrādes rūpniecībā uzņēmējiem pagaidām ļauj gūt lielāku peļņu bez izlaides apjomu palielināšanas, taču tas samazina ražotāju konkurētspēju. Līdz ar to uzmanība jāpievērš produktivitātes celšanai un jaudu palielināšanai, lai sekmīgi izmantotu pieprasījuma kāpumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Ja tas izdosies, apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi, lai arī nebūs tik strauji kā 2010.gadā, tomēr gadā kopumā varētu pārsniegt 7-8%.