Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kopumā apmēram 30% iedzīvotāju vēlētos vai reāli plāno tuvāko trīs gadu laikā mainīt savu mājokli. Apmērām 3% iedzīvotāju iegādāsies jauno mājokli, paņemot šim mērķim aizdevumu, savukārt mazliet vairāk par 3% iedzīvotāju iegādāsies jauno mājokli, izmantojot savus privātos līdzekļus.
Ap 5% respondentu atbildējuši, ka viņi labprāt iegādātos jaunu mājokli un ienākumi ļauj viņiem paņemt hipotekāro kredītu, tomēr viņiem nav uzkrājums, lai veiktu pirmo iemaksu. Savukārt apmēram 18% iedzīvotāju atzīst, viņi ļoti vēlētos mainīt mājokli, bet nevar to atļauties – nav savas naudas, kā arī viņi nevar paņemt aizdevumu šim mērķim.
“Apmēram 45% no respondentiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem atzīst, ka viņi dzīvo īrētā mājoklī un tieši šajā vecuma grupā vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka viņi gribētu mājokli mainīt, bet nevar to atļauties. Visbiežāk pirmās iemaksas trūkuma dēļ. Šajā gadījumā valsts galvojums Altum programmas ietvaros ir labs risinājums. Un, paplašinoties garantiju saņēmēju lokām, nākotnē būs vairāk cilvēku, kas varēs atļauties iegādāties jauno mājokli. Turklāt joprojām saskaramies ar situācijām, ka cilvēki nevar atļauties mājokļa kredītu pierādāmu ienākumu trūkuma dēļ,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Lielākā daļa respondentu (57%) atzīst, ka viņi šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī, kura iegādei nebija nepieciešams aizdevums vai aizdevums jau ir atmaksāts. Vien 8% respondentu, lielākoties cilvēki vecumā no 25 līdz 44 gadiem, šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī un atmaksā kredītu. To, ka dzīvo īrētā mājoklī un maksā tirgus cenām atbilstošu īres maksu, atzīmēja 18%, savukārt 2% norādīja, ka dzīvo kopmītnēs vai sociālajā mājoklī un maksā zemāku īres maksu, salīdzinot ar tirgus cenu. Savukārt 12% minēja, ka dzīvo vecāku vai citu radinieku mājoklī un nemaksā par īri vai arī maksā ļoti maz salīdzinājumā ar tirgus cenu.
SEB bankas aptauja tika veiktā 2017. gada rudenī, tika aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.