Salīdzinājumā ar 2017. gada aptaujas rezultātiem krājēju īpatsvars jauniešu vidū Latvijā palielinājies no 54% līdz 61%. Tomēr joprojām Latvijā uzkrājumus veido mazāka jauniešu daļa nekā kaimiņvalstīs. Daļu no saviem ienākumiem regulāri uzkrāj 72% jauniešu Lietuvā un 77% – Igaunijā.
Latvijā summu līdz 20 eiro ik mēnesi uzkrājumam novirza 14% aptaujāto, no 20 līdz 50 eiro – 15%, bet no 50 līdz 100 eiro – 14%.
Novirzīt uzkrājumam summu virs 100 eiro katru mēnesi var atļauties 18% aptaujāto jauniešu.
Savukārt 39% pateikuši, ka neveido regulārus uzkrājumus.
Igaunijā summu virs 100 eiro uzkrājumiem novirza 28% aptaujāto, bet Lietuvā – 22% aptaujāto.
"Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā kopumā uzlabojas, kas no valsts ilgtermiņa attīstības perspektīvas ir ļoti labi. Priecē, ka arī lielākā daļa jauniešu apzinās, cik svarīgi veidot kaut nelielus uzkrājumus, kā arī plānot savas finanses un lielākus pirkumus. Mēs redzam, ka tie, kam ir konkrēts mērķis, uzkrājumam novirza lielāku summu.
Latvijā gandrīz puse no uzkrājumus veidojošiem jauniešiem krāj naudu ceļojumiem. Nākamie populārākie mērķi ir pirmā iemaksa par mājokli vai pārvietošanās līdzekļa iegādi. Jaunākie no aptaujātajiem krāj naudu mācībām, turklāt populāri mērķi arī ir kāzas un sava biznesa uzsākšana. Arī Lietuvā populārākie mērķi ir savs mājoklis, jauna mašīna un ceļojumi. Savukārt Igaunijā krāj naudu lielākiem pirkumiem, kā arī mājokļa iegādei," aptaujas rezultātus komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz puse no jauniešiem, kuri veido uzkrājumus, uzkrāj naudu parastajā bankas kontā. Apmēram 40% veido uzkrājumus skaidrā naudā, bet ceturtā daļa jauniešu nogulda naudu krājkontā vai termiņnoguldījumā, lai nopelnītu procentus. Gandrīz 16% jauniešu izmanto SEB bankas Digitālo krājkasi, kas sniedz iespēju uzkrāt naudu, norēķinoties ar karti. Savukārt nopietnākus uzkrājumu veidošanas instrumentus, kā piemēram, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai investīciju fondus izmanto mazāk nekā 10% krājēju.
Līdzīgā situācija tiek novērotā arī kaimiņvalstīs. Igaunijā jaunieši veido uzkrājumus parastajā bankas kontā vai skaidrā naudā un tikai 14% izvēlas iespējas, kas palīdz nopelnīt no investīcijām. Lietuvā investīciju iespējas izmanto mazāk nekā 5% krājēju, dodot priekšroku uzkrājumiem bankas kontā vai skaidrā naudā.