Vienlaikus viedokli, ka Latvija vairāk zaudē, nekā iegūst, pauda 29% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet 22% pētījuma dalībnieku nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Salīdzinot 2013., 2014. un 2016.gada aptauju datus, šogad respondenti krietni biežāk atzinuši, ka Latvija no dalības ES vairāk iegūst, nekā zaudē - 2013.gadā šādu viedokli pauda 37%, bet 2014.gadā 35% respondentu.
Vērtējot, kādi ir trīs galvenie ieguvumi no ES fondu finansējuma pieejamības Latvijā, šogad visbiežāk respondenti minējuši vides, autoceļu, komunālo pakalpojumu, transporta un citas infrastruktūras uzlabošanu (57%), kā arī bieži norādīts, ka ar ES fondiem uzlabota situācija ekonomikā kopumā (32%) un palīdzēts attīstīt Latvijas lauksaimniecību (32%).
Pēc aptaujas datiem, šogad biežāk nekā pirms trim gadiem respondenti pauduši uzskatu, ka ES fondu pieejamība ir palīdzējusi Latvijā uzlabot vidi, komunālos pakalpojumus un citu infrastruktūru (2013.gadā - 34%, 2016.gadā - 57%), uzlabot situāciju ekonomikā kopumā (2013.gadā - 24%, 2016.gadā - 32%), attīstīt lauksaimniecību (2013.gadā - 24%, 2016.gadā - 32%), attīstīt reģionus (2013.gadā - 15%, 2016.gadā - 26%), kā arī sniegusi iespēju Latvijas iedzīvotājiem nopelnīt (2013.gadā - 11%, 2016.gadā - 14%).
Lūgti norādīt, kādu labumu no ES fondu pieejamības viņi ir izjutuši paši personīgi, visbiežāk aptaujātie Latvijas iedzīvotāji atzinuši, ka viņu pilsētā vai novadā ir uzlabota infrastruktūra (44%). Savukārt 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka nekādu labumu no ES fondu pieejamības nav izjutuši.
Salīdzinot 2013. un 2016.gada aptauju rezultātus, secināts, ka 2016.gadā respondenti biežāk norādījuši, ka viņu pilsētā vai novadā ir uzlabota infrastruktūra (2013.gadā - 30%, 2016.gadā - 44%), bet retāk nekā pirms trim gadiem atzīts, ka nekādu labumu no ES fondu pieejamības nav izjutuši (2013.gadā - 47%, 2016.gadā - 37%).
Visbiežāk par prioritāru jomu, kurā būtu jāiegulda vairāk ES fondu līdzekļu, aptaujā atzīta veselības aprūpe (59%). Seko izglītība (40%) un nodarbinātība (36%).
Jautāti, kur Latvijai pirmām kārtām jāmeklē finansējums attīstības nodrošināšanai pēc 2020.gada, kad vairs nebūs pieejami ES fondi, visbiežāk (31%) respondentu minējis ārvalstu investīcijas, kas jāsāk piesaistīt jau tagad, bet 22% pauda viedokli, ka līdzekļi jāmeklē Latvijas valsts budžetā.
"Vērā ņemams fakts - tikai 8% respondentu uzskata, ka valstij ir skaidras nozares, kuras būtu jāatbalsta ar ES finansējuma palīdzību, un tikai 3% domā, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020.gada, kad valsts tautsaimniecības attīstība būs jāfinansē no citiem līdzekļiem. Līdz 2020.gadam ir atlikuši tikai daži gadi, līdz ar to tieši šis ir īstais brīdis, kad Latvijas valdībai ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un citām iesaistītajām pusēm ir jādara viss iespējamais, gan lai veicinātu uzņēmējdarbību pašlaik, tajā skaitā izmantojot ES fondu līdzekļus, gan lai izveidotu tādu uzņēmējdarbības vidi, kas ir pietiekami konkurētspējīga, piesaistot ārvalstu investīcijas, kuras būs izšķiroši būtiskas Latvijas valsts ekonomiskajai attīstībai pēc 2020.gada," atzīmēja Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka.
Aptauja sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikta no 2016.gada 6. līdz 16.augustam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās, aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Baltic International Bank Latvijas barometrs ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot respektablu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.