Analizējot vecāku viedokļus, iezīmējās skaidras atbilžu kategorijas. Piemēram, vecāku ieskatā bērniem skolā būtu jāmāca, kā zināšanas saistītas ar dzīvi, bērniem līdztekus vispārīgām prasmēm vairāk būtu jāapgūst ikdienas jeb sadzīves prasmes.
Ar vispārīgām prasmēm vecāki izprot kritisko domāšanu, problēmu risināšanas spējas, loģisko domāšanu, kā arī lasīt, rakstīt un rēķinātpratību. Savukārt ar ikdienas jeb sadzīves prasmēm vecāki saprot spēju plānot, sadarboties kā ar vienaudžiem, tā arī ar pieaugušajiem, spēju veidot attiecības ar citiem, māku risināt konfliktus.
Vecāki uzskata, ka ne mazāk svarīgas prasmes, kas būtu jāapgūst bērniem, ir pašregulācijas prasmes, ar ko saprot spēju vadīt savas emocijas, domāt par izaugsmi un vadīt savu uzvedību.
Skolēni, līdzīgi vecākiem, savās atbildēs norāda, ka vēlētos saprast, kā skolā iemācītās lietas saistītas ar dzīvi un palīdzēs viņiem profesijā un ikdienā.
Skolēni uzsver, ka skolā vēlas mācīties dzīvot pieaugušo dzīvi un to, kas viņiem noderēs nākotnē, nevis to, kas pieaugušajiem noderējis agrākos laikos.
Ar to skolēni saprot, ka vēlas zināt, kā plānot savu karjeru, kā plānot ienākumus un izdevumus, kā atbildīgi aizņemties, kā vadīt mājsaimniecību un veidot ģimeni, kā samaksāt rēķinus un kā uzvesties darba intervijā.
Skolēni ar vispārīgām prasmēm saprot spēju pareizi un efektīvi domāt, spēju saprasties ar citiem cilvēkiem un veidot atbildīgas attiecības. Pamīšus vecāku nosauktajām tēmām skolēni min, ka viņiem nepieciešamas zināšanas un prasmes par personīgo veselību - pareizām fiziskām aktivitātēm, rūpēm par higiēnu, pareizu uzturu, zināšanām par to, pie kāda ārsta vērsties problēmu gadījumā.
Skolēni min, ka vēlas skolā iemācīties saprast sevi, saprast citus, un mācīties, kā audzināt bērnus. Skolēni biežāk kā vecāki savās atbildēs norāda, ka vēlas mācīties skolā modernas zināšanas par informāciju tehnoloģijām un prasmes, kā tās lietot atbildīgi.
patiesībā
kolhoza galvenais grāmatvedis