Taču šodien notika balsojums par to, vai referendumu var ierosināt visās pašvaldībās 15%, vai tiek izmantota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinātā diferencētā pieeja - atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā balsojumā. Tā kā balsojums radīja nelielu sajukumu, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) lūdza Valsts kanceleju interpretēt balsojuma rezultātu. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane informēja, ka premjeram ir izšķirošā balss. Ņemot vērā, ka premjers balsoja par 15% barjeras ieviešanu, tāds arī bija valdības lēmums - saglabāt jau iepriekš likumprojektā noteikto barjeru, nevis ministrijas no jauna rosināto.
Gan Tieslietu ministrijai, gan Finanšu ministrijai, gan arī premjeram radušās bažas, ka iedzīvotāji pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ar referendumu palīdzību varētu iebalsot tādas lietas, ko pašvaldība finansiāli nevar īstenot.
"Kas notiek, ja iedzīvotāji attīstības plānā vai stratēģijā vēlas, lai pašvaldība uzbūvē pili un par to nobalso. Iedzīvotāji būs iebalsojuši kaut ko, un pašvaldība varēs droši likties uz maksātnespēju," teica Dombrovskis. Tāpat nebūtu pieņemami, ja iedzīvotāji nobalsotu, ka pašvaldība kļūst par visuma metropoli, taču pašvaldības spēkos to nebūs īstenot.
Šiem argumentiem oponēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), norādot, ka saskaņā ar analīzes datiem bažas, ka iedzīvotāji varētu iebalsot pašvaldībai finansiāli neizdevīgus jautājumus, ir teorētiskas, nevis praktiskas. "Tajā pat laikā mēs neesam par dīvainiem projektiem pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā," uzsvēra ministrs.
Premjers gan atgādināja, ka arī Satversmē ir definēts, par kādiem jautājumiem nav iespējams rīkot referendumus, proti, par tādiem, kas skar valsts finanses. Tāpēc līdzīgi riski šajā ziņā pastāv arī pašvaldībām. Valdības vadītājs norādīja, ka vajadzētu noteikt skaidru mehānismu, kādā tiek vērtēta referendumu jautājumu finansiālā ietekme, un ja tā tiek atzīta par būtiski negatīvu, tad tiek pieņemts lēmums, ka referendumu par konkrēto jautājumu neizsludina. Tāpēc viņš rosināja lēmuma pieņemšanu atlikt uz nedēļu, lai ministrija likumprojektu precizē.
Sprūdžs informēja, ka ministrija ir gatava precizēt likumprojektu un noteikt ierobežojumus, tomēr uzsvēra, ka pašvaldības maksātnespēja nav iespējama.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu varēs ierosināt trīs mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas.
Pašvaldības referendumu par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, varēs ierosināt mēneša laikā pēc domes lēmuma par attiecīgās publiskās apspriešanas rezultātiem pieņemšanas.
Savukārt referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt arī pati dome.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par citiem jautājumiem varēs ierosināt dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita.
VARAM uz šodienas sēdi virzīja likumprojekta redakciju, kurā bija noteikts, ka referendumu varēs ierosināt ne mazāk kā 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu līdz 10 000, ne mazāk kā 10% tajās pašvaldībās, kur vēlētāju skaits ir no 10 001 līdz 50 000, bet pašvaldībās, kur balsstiesīgo vēlētāju skaits ir virs 50 000, referendumu varēs ierosināt ne mazāk kā 7% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Bet referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.
Lai referendumu par ilgtermiņa attīstības stratēģiju un būvniecības ieceri uzskatītu par notikušu, tajā jāpiedalās ne mazāk kā pusei no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Savukārt par atbalstītu jautājumu uzskatīs, ja par to būs balsojusi vairāk nekā puse no piedalījušos skaita.
Pašvaldības referendums par domes atlaišanu tiks uzskatīts par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu būs nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Gan parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, gan nobalsot par referendumā nodoto jautājumu varēs vienu reizi klātienē vai elektroniski. Elektroniskā parakstu vākšana un balsošana gan paredzēta tikai no 2015.gada 1.janvāra, un šādā veidā nevarēs balsot par domes atlaišanu.
Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai varēs veikt vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā "www.latvija.lv" vai kādā citā tīmekļa vietnē. Precīzākas drošības un tehniskās prasības tām noteiks Ministru kabinets. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiks, izmantojot portālu "www.latvija.lv".
Ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi klātienē saistītos izdevumus, izņemot izdevumus parakstu vākšanai, segs no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai nodrošinās personas, kas to organizēs, izņemot finansējumu parakstu vākšanai elektroniski portālā "www.latvija.lv".
Dokuments paredz, ka pašvaldības referendumā un tā ierosināšanā varēs piedalīties Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi. Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar pašvaldības domes, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.
Paredzēts noteikt, ka pašvaldības referendums rīkojams ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc lēmuma par tā sarīkošanu paziņošanas. Balsošana notiks sestdienā no plkst.7 līdz plkst.22.
Vēlēšanu komisijai lēmums par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu būs jāpaziņo ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā norises dienas.
VARAM norāda, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt vietējās pašvaldības iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējas nozīmes jautājumu lemšanā, veicināt pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi. Patlaban spēkā esošie normatīvie akti paredz ierobežotas iespējas ietekmēt šos jautājumus.
Kā ziņots, likumprojekts tika nodots saskaņošanai jau pērnā gada sākumā un bija paredzēts, ka tas stāsies spēkā no šī gada 1.janvāra. Par to izskanēja gan kritiski viedokļi no pašvaldību pārstāvjiem, premjera Valda Dombrovska (V) un citiem politiķiem, gan arī nevalstisko organizāciju aicinājumi nevilcināt tā pieņemšanu.