Daudzos Krievijas medijos biedrības Dzimtā valoda dibinātāji Jevgeņijs Osipovs un Vladimirs Lindermans raksturoti kā Latvijas krievvalodīgo kopienas līderi.
Krievijas prese gan izvairās pieminēt faktu, ka Lindermans ir vien no Krievijā aizliegtās neofašistiskās Nacionālboļševiku partijas līderiem, ilgstoši atradies ieslodzījumā Krievijā, līdz 2008.gadā viņš izdots tiesāšanai Latvijā.
Plaši raksti par referendumu Latvijā publicēti ASV laikrakstos The Wall Street Journal (WSJ) un The Washington Times, aprakstot bažas Latvijas sabiedrībā, ka referendums pastiprinās saspīlējumu starp latviešu un krievu tautības iedzīvotājiem.
WSJ Latvijas referendumam veltījis divas publikācijas, no kurām viena satur neitrālu aprakstu par situāciju Latvijā, bet otru kā viedokli rakstījusi Latvijas krievvalodīgā žurnāliste.
WSJ rakstā skaidrota Latvijas vēsture un norādīts, ka abu pušu nacionālie politiskie spēki referenduma rezultātus izmantos saviem mērķiem.
Izdevums arī citē Tatjanu Ždanoku, kas latviešu politiķu pozitīvu soļu trūkuma gadījumā sola "daudz radikālāku pieeju savu mērķu sasniegšanai".
WSJ raksta par Latviju beigās gan pievienota saite ar piedāvājumu lasītājiem iepazīties ar "vairāk ziņu no Krievijas".
WSJ interneta vietnē viedokļu sadaļā arī publicēts laikraksta Biznes&Baltija agrākās korespondentes Kiras Savčenko viedoklis par referendumu un politiskajām problēmām Latvijā. Publikācijas ievadā teikts, ka Savčenko raksts tapis Londonā.
Rakstā ar nosaukumu Cīņa, kas Latvijai nav vajadzīga žurnāliste pauž pārliecību, ka "krievi un latvieši varētu veiksmīgi dzīvot līdzās Latvijā, ja vien valsts tiktu pārvaldīta savādāk".
Savā komentārā Savčenko īsi pieskaras vēsturei, aprakstot, ka vairums krievvalodīgo Latvijā apmetās pēc Otrā pasaules kara, taču līdz ar neatkarības iegūšanu Latvija viņiem nepiešķīra pilsonību, aizliedzot balsot vēlēšanās, kā arī Latvijas krievvalodīgajiem nepilsoņiem liedzot darba iespējas.
Pēc Savčenko domām, "viss sāka mainīties 2009.gadā, kad Saskaņas centrs izveidoja koalīciju Rīgas pašvaldībā".
Žurnāliste arī apraksta "Nacionālo apvienību, kas ir radikāla nacionālistu partija ar homofobiskām iezīmēm. Nacionālā apvienība ir slavena ar savu kampaņu, lai likvidētu valsts minoritāšu skolas, tostarp krievu, poļu un igauņu".
"Saskaņas izslēgšana no koalīcijas iznīcinājusi trauslo integrāciju, kas sasniegta pagājušā desmitgadē," uzskata Savčenko.
Viņa pauž izpratni par latviešu bažām, jo "Latvija gadsimtiem izjutusi virkni iekarojumu - vācu, zviedru, krievu un poļu. Tāpēc vietējos krievos latvieši saskata savus pagātnes ienaidniekus".
"Savukārt Latvijas krievi Latviju uzskata par savu dzimteni, vietu, kur mācīties, precēties, strādāt un maksāt nodokļus. Daudzi gados jaunie krievi ir naturalizējušies pilsoņi un tekoši runā latviešu valodā," norāda žurnāliste.
Pēc viņas domām, vissaprātīgākais risinājums būtu "gan krieviem, gan latviešiem ignorēt referendumu. Jo lielāka aktivitāte, jo lielāka izaugs plaisa starp abām tautām. Latvijas valdība nekad nav izrādījusi daudz drosmes šī senā konflikta risināšanā. Etniskā saspīlējuma uzjundīšana nepalīdzēs ekonomiskajai atlabšanai. Patiesībā no tā visa iegūst tikai politiķi".
Arī The Washington Times publikāciju par referendumu Latvijā veidojusi ārštata žurnāliste Olga Dragiļeva, kas līdz šā gada janvārim strādājusi telekanālā TV5, bet agrāk laikrakstos Biznes&Baltija un Čas.
Rakstā plaši izklāstīta Latvijas krievvalodīgo pozīcija, citējot Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kas saka, ka "krievi nevēlas krievu valodu kā [Latvijas] valsts valodu. Viņi tikai pieprasa mazliet cieņas".
No latviešu pozīcijām referendums esot "mēģinājums apliecināt valsts neatkarību no Krievijas", savukārt krievvalodīgajiem referendums esot "protests pret krievu diskrimināciju", "mēģinājums sākt diskusijas par cilvēktiesībām" un "prasība pēc cieņas", teikts publikācijā.
Dragiļeva savā rakstā pat citē Osipovu, kurš latviešu satraukumu par iespējamo Kremļa ietekmi referenduma organizēšanā dēvē par paranoju, kā arī pielīdzina krievvalodīgo situāciju Latvijā antisemītismam.
"Mēs dzīvojam no ziedojumiem, un mūsu finansējums ir pilnīgi caurskatāms. Tās ir tikai konspirācijas teorijas. Daži cilvēki vienmēr atrod, ko vainot, lai tie būtu ebreji, krievi vai Kremlis," saka Osipovs.
Latvijas referendumam apjomīgus rakstus veltījušas arī lielās ziņu aģentūras AFP, Reuters, Bloomberg, Associated Press, kuru publikācijas ir ieturētas prolatviskākā un neitrālākā stilā.
Par referendumu rakstījis arī britu izdevums The Economist, kā arī Eiropas Savienības (ES) notikumus aprakstošais interneta laikraksts EUObserver, kas brīdina, ka Latvija būs spiesta iestāties par krievu valodu ES līmenī, ja referendumā Latvijā tiks savākts pietiekošs balsu skaits par krievu valodas oficiālu atzīšanu.
"Referendums par krievu valodas oficiālu atzīšanu Latvijā ir radījis niecīgu iespēju, ka tā arī var kļūt par oficiālo valodu ES," raksta izdevums.
"Ja referendums izdosies, tas palielinās uz Rīgu spiedienu, lai tā sper soļus ES līmenī. Augstākā rīcība būtu vērsties pie citām ES valstīm, lai krievu valodu atzītu par pilnvērtīgu ES valodu, izmantojot ES līdzekļus, lai tulkotu visus ES dokumentus un nodrošinātu tulkojumu visās sanāksmēs," teikts rakstā.
"Otrs variants būtu krievu valodas atzīšana par daļēji oficiālu ES valodu, un Latvijai vajadzētu maksāt ES, lai krievu valodu izmantotu atsevišķos dokumentos un pasākumos," skaidro EUObserver.
Eiropas Komisijas pārstāvis Deniss Abots norādīja, ka ES dalībvalstis nekad nav noraidījušas kādas dalībvalsts lūgumu pievienot jaunu oficiālo ES valodu.