Kā skaidro nozares pārstāvji, ņemot vērā to, ka, izstrādājot grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, Satiksmes ministrija nav ņēmusi vērā to nozares pārstāvju viedokli, kas ikdienā veic lielāko vairumu iekšzemes pārvadājumu, ir sagatavota vēstule atbildīgajām institūcijām, kurā tiek pausts viedoklis par esošo situāciju un izteikti priekšlikumi likuma grozījumu izmaiņām.
"Gadījumā, ja arī šis viedoklis tiks ignorēts, pārvadātāji ir gatavi organizēt plašas protesta akcijas, iesaistot gan kravas transportlīdzekļus, gan kokvedējus, līdzīgi, kā tas norisinājās 2011 gadā," teiks paziņojumā presei.
Vēstule, kuru parakstījuši Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas un Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas vadītāji, nosūtīta premjeram, kā arī satiksmes, finanšu un zemkopības ministriem.
Tajā teikts, ka kategoriski iebilst pret likumprojekta Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā esošo redakciju. Kā norāda asociācijas pārstāvji, Autoceļu likums nosaka, ka, ja gadskārtējā budžeta likumā nav noteikts citādi, valsts autoceļu fonda programmai būtu jānovirza 100% no iekasētā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un 80% no degvielas akcīzes nodokļa. Realitātē, 2012. un 2013.gada budžeta likumā autoceļu fondam paredzēti vien aptuveni 20% no ekspluatācijas un aptuveni 8% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa. Šāda nesamērīga līdzekļu novirzīšana un izlietošana pretēji to mērķim nozīmējot, ka jau patlaban attiecīgo nodokļu maksātāji tiek nepamatoti diskriminēti - maksājot minētos nodokļus, "šīs personas "lāpa" budžeta caurumus lielākā mērā nekā citas sabiedrības grupas, kas ir nozīmīgs vienlīdzības principa pārkāpums", teikts vēstulē.
Tāpat norādīts, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss intervijā žurnālam Kapitāls augusta numurā paudis informāciju, ka pēc statistikas datiem 85% no Latvijas teritorijā ekspluatētajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru svars ir lielāks par 12 tonnām, nekad nedodas pāri valsts robežai. No šiem skaitļiem esot secināms, ka, ieviešot autoceļu lietošanas nodevu, tā atstās salīdzinoši niecīgu iespaidu uz tranzīta nozari, kamēr vietējie pārvadātāji būs spiesti iznest lielāko daļu finansiālā sloga, kuru šī nodeva radītu.
"Neapšaubāmi šādas papildu nodevas ieviešana būtiski iedragātu kravu pārvadātāju konkurētspēju - ne tikai uzņēmumus, kas nodarbojas ar starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, bet arī visu nozaru lokālos uzņēmumus, piemēram, lauksaimniecības, koksnes un citu produktu ražotājus, kuru darbība saistīta ar ievērojama autoparka uzturēšanu. Jāatzīmē, ka mūsu uzņēmēju konkurētspēju būtiski iespaido arī autoceļu neapmierinošais stāvoklis, it īpaši reģionālo autoceļu, kas liedz iespēju izvairīties no galveno autoceļu izmantošanas, veicot iekšzemes pārvadājumus, kā arī prasa nozīmīgus papildu ieguldījumus transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā," teikts vēstulē.
Ņemot vērā autoceļu tīkla stāvokli, esošo nodokļu novirzīšanas politiku, kā arī domājot par daudzu dažādu nozaru uzņēmumu konkurētspēju kopumā, asociācijas aicina Satiksmes un Zemkopības ministrijas atlikt autoceļu nodevas likuma stāšanos spēkā līdz 2016.gada 1.janvārim jeb līdz brīdim, kad autoceļu fonda programmai ik gadu tiks novirzīti ne mazāk kā 100% no iekasētā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un ne mazāk kā 50% no degvielas akcīzes nodokļa.
Tāpat asociācijas piedāvā jaunu nodevas likmju redakciju, kurā pamatā paredzēts paturēt esošo nodevas likmju dienas, nedēļas un mēneša apmēru, bet par 20% samazināt gada likmes, kas būšot uzskatāms par atbalstu vietējiem pārvadātājiem. Tāpat amatpersonas tiek aicinātas noteikt precīzāku transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa sadalījumu, kas būtiski motivētu uzņēmējus atjaunot autoparku, līdz ar to samazināt videi nodarīto kaitējumu.
Strādājot pie Autoceļu lietošanas nodevas likuma grozījumiem, Latvijas Autopārvadātāju nacionālā asociācija un Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija ar atbildīgajām valsts institūcijām vēloties veidot konstruktīvu dialogu, tomēr gadījumā, ja iekšzemes pārvadājumu nozares viedoklis netiks ņemts vērā, apliecina gatavību organizēt vērienīgas protesta akcijas, iesaistot uzņēmēju rīcībā esošos kravas transportlīdzekļus, līdzīgi kā tas ir darīts jau iepriekš.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka ar autopārvadātāju asociācijām par autoceļu nodevas ieviešanu diskusijas norit kopš 2008.gada, kad Saeima pieņēma Autoceļu lietošanas nodevas likumu. Izprotot nozares finansiālo stāvokli ekonomiskās krīzes laikā, SM divas reizes esot rosinājusi veikt izmaiņas likumā un pārcelt tā spēkā stāšanos. Arī patlaban ministrijas sagatavotie likuma grozījumi paredz atlikt likuma stāšanos spēkā ar 2014.gada 1.jūliju, nevis no 2014.gada 1.janvāra, kāds tas ir paredzēts esošajā likuma redakcijā, norāda SM.
SM uzsver, ka gan ministrijas vadība, gan attiecīgi nozares departamenta pārstāvji ir regulāri tikušies un plāno tikties ar pārvadātāju asociāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu nosacījumus, uz ko nodeva attieksies un kas no tās tiks atbrīvoti, kāds būs nodevas apmērs, kā notiks nodevas administrēšana, un citus jautājumus. Jāņem vērā, ka par eirovinjetes ieviešanu nākamgad ir paziņojusi arī Krievija, akcentē ministrijā.
Autopārvadātāju asociāciju vēstuli patlaban ministrija nav saņēmusi.
Kā ziņots, autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes maksāšanas un administrēšanas, kā arī samaksas kontroles kārtība Latvijā tika izstrādāta jau 2009.gada sākumā, taču tās ieviešana tika atlikta vismaz trīs reizes. Pēdējo reizi tā tika atlikta 2010.gadā līdz 2014.gada sākumam.
Patlaban Satiksmes ministrijas izstrādājos grozījumos paredzēts, ka atkarībā no dažādiem faktoriem nodeva transportlīdzekļiem no 3500 kilogramiem var svārstīties no 400 līdz 925 eiro (655 latiem) gadā. Tāpat noteikta arī dienas, nedēļas un mēneša likme. Piemēram, dienas likme svārstās no astoņiem līdz 11 eiro.
20.augustā valdība konceptuāli jau atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no nākamā gada jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu. Savukārt grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā izsludināti pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē un tālāk tiks skatīti valdībā un Saeimā.