Viņaprāt, naudai jānonāk atpakaļ LU, jo 16.novembrī, kad FKTK vēl bija uzlikusi nekādus ierobežojumus, LU veica trīs pārskaitījumus no Latvijas krājbankas uz citu banku kontiem. Viens no tiem pārskaitīts, bet divi atgriezti atpakaļ Krājbankas kontā. "Mēs uzskatām, ka tas ir neatbilstoši likumam," skaidroja M.Auziņš. Viņš arī piebilda, ka pārskaitījums, kurš nokļuva citā bankas kontā, bijis mazāks, nekā pārējie divi.
M.Auziņš norādīja, ka summa, salīdzinot ar kopējo budžetu, nav tik liela - tie ir 5%. "Naudu mēs glabājam visās lielākajās bankās. Galvenie sadarbības partneri ir Valsts kase un Nordea banka," uzsvēra LU rektors. Tomēr vienlaikus viņš piebilda, ka "lielums vai mazums nav juridiska kategorija pārskaitījumam". LU arī sazinājusies gan ar FKTK, gan banku. Skaidras atbildes patlaban neesot.
Viņš arī norādīja, ka lēmumu - 16.novembrī LU finanšu līdzekļus pārskaitīt uz citām bankām - pieņēma finansists, vērojot procesus Lietuvā.
Patlaban šī naudas summa problēmas universitātei nerada, bet tās var sākties, jo Eiropas projektiem nepieciešami finansu līdzekļi.
Runājot par reformām augstākajā izglītībā un jauno Izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, M.Auziņš uzsvēra, ka ministram ir politiskā drosme mainīt lietas un tas esot apsveicami. "R.Ķīlis rektoru padomē arī parādīja, ka ir atvērts dialogam. Notiek aktīvs dialogs, un es ceru, ka nonāksim pie rezultātiem," skaidroja LU rektors.
Jautāts, kā M.Auziņš vērtē R.Ķīļa piedāvāto "sešu soļu reformu", LU rektors skaidroja, ka patlaban vēl pāragri vērtēt, jo trīs augstākās izglītības plāni, par kuriem notiks plašas diskusijas, vēl nav apspriesti.
Runājot par finansējuma jautājumu augstākajā izglītībā, M.Auziņš skaidroja, ka tas nav izglītības sistēmas pamats. "Finansēšana ir tikai līdzeklis, kā sasniegt konkrētu mērķi. Jābūt vīzijai, uz kurieni iet, jābūt sakārtotai likumdošanai," uzskata M.Auziņš. Kā nozīmīgas, nepieciešamas izmaiņas LU rektors minēja darbu pie Izglītības un zinātnes likuma izveides, jo šīm jomām jābūt ciešāk vienotām.