Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Baltijas valstīs – augstākā bērnu vardarbība skolās

Ceturtā daļa skolēnu Latvijā ir izcietuši psiholoģisko vai fizisko vardarbību. Situācija Igaunijā un Lietuvā ir vēl traģiskāka. Mūsu kaimiņvalstīs puse skolēnu ir kļuvuši par vardarbības upuri. Šādus datus uzrāda nupat veiktais pētījums, kuru iniciējusi Grieķijas bērnu aizsardzības organizācija Bērna smaids, vēsta Latvijas Radio.

Šī organizācija ir veikusi visu laiku lielāko pētījumu Eiropas Savienībā. Tā ietvaros anonīmi tika aptaujāti vairāk nekā 16 tūkstoši skolēnu. Salīdzinātas tika trīs Baltijas valstis ar trijām valstīm Eiropas dienvidos – Itāliju, Bulgāriju un Grieķiju. Pētījuma priekšmets – vardarbība skolēnu vidū. Rezultāti ir graujoši – katrs otrais skolēns Igaunijā un Lietuvā ir kļuvis par emocionālās un fiziskās vardarbības upuri. Trešo vietu ieņem Bulgārija, kur no vardarbības cieta nepilni 35% bērnu. Aiz tās seko Grieķija, te katrs trešais bērns kļuvis par apsmieklu vai uzbrukuma upuri, stāsta Grieķijas organizācijas Bērna smaids psihologs un pētījuma līdzautors Stefanos Alevizos.

"Grieķijā katru rītu pirms mācībām bērni sāk ar lūgšanu. Pērn bija ārkārtīgi izplatīta tendence lūgšanas laikā noraut puišiem bikses un apakšbikses, lai parādītu viņus kailus un tādējādi pazemotu. Daudziem bērniem šāda rīcība izraisīja daudz ciešanu. Cits vardarbības veids ir baumu izplatīšana: nerunā ar viņu, jo viņš ir grieķis! Nerunā ar viņu, jo viņš ir albānis un tas, savukārt, ir atbraucis no Bulgārijas vai Pakistānas! Rasu diskriminācija skolēnu vidū ir ļoti izplatīta."

Latvija bērnu vardarbības pētījumā ieņem piekto vietu, tieši aiz Grieķijas. Mūsu valstī katrs ceturtais skolēns kļuvis par vardarbības upuri. Vislielāko apdraudējumu bērni izjūt klases telpās. Arī uzbrucēja lomā visbiežāk ir klasesbiedrs (39,5%), puisis, bieži vien (43%) kompānijā ar citiem bērniem. Visizplatītākā vardarbības forma (70%) ir emocionālā - apsaukāšanās un iesaukas. Pusē gadījumu tā ir fiziskā vardarbība.

Pētījuma dati liecina, ka salīdzinoši bieži – piektdaļā gadījumu – agresīvie bērni izmanto mobilos telefonus un citu aparatūru, lai uzņemtu pazemojošus video vai foto. 63% Latvijas skolēnu atzinuši, ka paši vienreiz vai vairākkārt ir bijuši uzbrucēja lomā. Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto (64%) ir novērojuši fizisku vai emocionālu vardarbību. Uztrauc tas, ka katrs trešais novērotājs nolēmis vienaldzīgi paiet garām un izlikties neredzam ņirgāšanos par citu bērnu. Grieķijas organizācija "Bērna smaids" kopā ar 12 citu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, bērnu aizsardzības organizācijām un Eiropas Komisiju dibina vienotu sadarbības tīklu, lai cīnītos ar vardarbību skolās. Stāsta šīs organizācijas starptautiskās sadarbības koordinatore Ioanna Avloniti.

Bērna smaids gatavo jaunu izglītības rīku visu valstu skolotājiem, lai veiksmīgi apkarotu vardarbību skolās. Pagaidām skolotāji nejūtas pietiekami stipri šajā jautājumā, tāpēc viņi bieži zvana uz mūsu uzticības telefonu un jautā pēc palīdzības. Mūsu jaunā programma, kuras izstrādē piedalīsies 12 Eiropas valstis, palīdzēs skolotājiem, bērniem un vecākiem cīnīties ar šo problēmu. Mēs plānojam sagatavot kopīgu stratēģiju, iesniegsim to Eiropas Komisijā. Tad to varēs ieviest visās 27 ES valstīs."

Interesanti, ka daži pētījuma secinājumi ir vieni un tie paši visās valstīs. Izrādās, galvenais iemesls, kāpēc bērns tiek izvēlēts par vardarbības upuri skolā, nav nedz etniskā izcelsme, nedz ārējais izskats, nabadzība vai, otrādi, kāda vērtīga manta. Par upuri bērns jebkurā valstī tiek izvēlēts pie viena galvenā nosacījuma - ja viņš nespēj izrādīt pretestību varmākam. Tāpēc šeit visai sabiedrībai jāstrādā kopā, lai aizsargātu savus bērnus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas