Ministru prezidenti vēstulē izsaka neapmierinātību par EK priekšlikumu noteikt ES Kohēzijas politikas finansējuma piešķīruma griestu līmeni dalībvalstīm 2,5% apmērā no IKP, kas nozīmē ievērojamu ES fondu finansējuma samazinājumu minētajām četrām valstīm.
Vēstulē tiek uzsvērts, ka apguves kapacitāte, ko EK min kā pamatu šāda griestu līmeņa piedāvājumam, ir pretrunīgs arguments, jo minētās valstis ir vienas no labākajām Kohēzijas politikas finansējuma apguvējām šajā periodā.
Vienlaikus premjeri vēstulē uzsver, ka finansējuma griestu noteikšanu procentuāli no IKP nav iespējams sasaistīt ar dalībvalstu absorbcijas jeb ES fondu apguves spējām. Tāpat vēstulē tiek izteiktas šaubas par makroekonomisko rādītāju uzticamību ilgtermiņā, pamatojoties uz neseno pieredzi.
Kopumā vēstulē tiek pausta nepieciešamība modernizēt ES daudzgadu budžetu pēc 2013. gada, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES izaugsmi. Tāpat vēstulē tiek norādīts, ka, lai padarītu ES par vienu no starptautiski konkurētspējīgākajām ekonomikām, pirmkārt, ir jānodrošina ES iekšējo nevienlīdzību izlīdzināšana.
Vēstules noslēgumā trīs Baltijas valstis un Ungārija aicina EK pārskatīt priekšlikumu noteikt piešķīruma griestu līmeni 2,5% procentuāli no IKP Kohēzijas politikas finansējuma noteikšanai, lai veicinātu Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu arī pēc 2013. gada un ļautu konverģences valstīm, kurām vēl nav izsmelts izaugsmes potenciāls, veidot ES kā starptautiski konkurētspējīgu ekonomiku.