"Var jau teikt, ka procentuāli Latvijas Krājbankai nebija liels iespaids Latvijas finanšu sistēmā, bet nevar nenovērtēt milzīgo vēsturisko klientu daļu, kura tai saglabājusies no iepriekšējiem gadiem, pamatā pensionāri un cilvēki ar mazākiem ienākumiem. Bet par turpmāko rīcību saistībā ar banku varu teikt, ka nekas vēl nav noslēdzies, likvidācijas process notiks pakāpeniski un tikai pēc tā varēsim novērtēt banku uzraudzības institūciju profesionalitāti," vizītes laikā pauda A.Bērziņš.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pašvaldībām, kuras glabājušas savus finanšu resursus Latvijas Krājbankā Valsts prezidents atzina, ka tām nedrīkst izteikt pārmetumus un vainot par šādu lēmumu: "Esmu gatavs aizstāvēt jebkuru pašvaldību, kurai pārmetīs līdzekļu glabāšanu Latvijas Krājbankā."
Vizīte norisinājās, lai puses pārrunātu nodokļu politiku, darbaspēka pieprasījumu tirgū un izglītības atbilstību tam, kā arī ar uzņēmējdarbību un īpaši lauku uzņēmējdarbību saistītās problēmas, tai skaitā nevienlīdzīgo nodokļu politiku pret lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.
Kā viens no nozīmīgākajiem jautājumiem novadu un arī lauku teritoriju attīstībai tika minēta notikusī teritoriālā reforma. Sarunas laikā Valsts prezidents ar uzņēmējiem apsprieda arī tās laikā pieļautās kļūdas. A.Bērziņš uzsvēra, ka pašvaldību lomai nākotnē ir jāpieaug: "Es redzu nākotni pašvaldībās un pašvaldību lomas nostiprināšanā. Ir jāveicina arī apvienošanās lielākās un stiprākās pašvaldībās, jo tā ir Latvijas nākotne."
Runājot par Cēsu novada nākotni Valsts prezidents atzina, ka Cēsis ir vieta, kur ir ļoti labi dzīvot, bet uzņēmējdarbības attīstībai un uzņēmējdarbības problēmu risināšanai šeit ir vēl daudz darāmā, tai skaitā uzņēmējiem kopā ar pašvaldību. Valsts prezidents atzina, ka Cēsīs situācija šobrīd ir salīdzinoši sarežģīta, tomēr visu viņaprāt ir iespējams mainīt uz labu un tas ir atkarīgs no pašu iniciatīvas un uzņēmības.
Noslēdzot tikšanos ar Cēsu novada uzņēmējiem Valsts prezidents atzina, ka šis gads gan Latvijai, gan Eiropai ir vērtību pārvērtēšanas laiks, jo bizness ir kļuvis globāls, bet vara ir lokāla. Īpaši tas viņaprāt ietekmē finanšu sektoru, kurā darbība jau sen ir pārkāpusi lokālās robežas.