Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Bez cilvēku šūnām un čipiem

Saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augsta, un vakcinācija ir vienīgais veids, kā palielināt organisma aizsardzību. Līdz šim Latvijā reģistrētas un pieejamas divas vakcīnas – uzņēmumu Pfizer/BioNTech un Moderna ražotās. Drīzumā Eiropas Savienībā gaidāma AstraZeneca vakcīnas reģistrācija, bet Eiropas Komisija nule kā noslēgusi līgumu ar vakcīnu ražotāju CureVac, kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāts iegādāties 946 510 devu par 11 358 120 eiro.

Zāļu valsts aģentūra par Latvijai jau pieejamajām vakcīnām norāda – abu vakcīnu izstrādē ir izmantotas inovatīvas metodes, bet izstrādē izmantotā mRNS vakcīnu tehnoloģija jau tiek pētīta vairāk nekā desmit gadu gan vakcīnu, gan citu zāļu radīšanai.


Kopīgais un atšķirīgais 

Abas reģistrētās vakcīnas ir veidotas pēc metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kas atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu.

Šīs vakcīnas ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi. Salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk, kas ir īpaši svarīgi, apkarojot pandēmiju.

Arī AstraZeneca sagatavos organismu aizsardzībai pret SARS-CoV-2 koronavīrusa infekciju, bet tās izstrādātajā Covid-19 vakcīnā ir cits vīruss (pieder adenovīrusu dzimtai), kas ir pārveidots, lai tas saturētu SARS-CoV-2 S-proteīna veidošanai nepieciešamo gēnu. Tiklīdz personai tiek ievadīta vakcīna, gēns nonāk organisma šūnās, un tās izmanto šo gēnu S-proteīnu veidošanai, veidosies dabīga aizsargreakcija.

Lielākā šo vakcīnu atšķirība ir saistīta ar to uzglabāšanu. Pfizer/BioNTech izstrādātā vakcīna Comirnaty sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās no –90 °C līdz –60 °C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz piecām dienām ledusskapī 2 °C–8 °C), bet Moderna vakcīnu iespējams uzglabāt ledusskapī no –25 °C līdz –15 °C temperatūrā un 30 dienu var uzglabāt no +2 °C līdz +8 °C, bet flakons jāizlieto sešu stundu laikā. Salīdzinājumam –  Latvijā gaidītā, bet vēl neapstiprinātā AstraZeneca uzglabāšana notiek no +2 °C līdz +8 °C, bet flakons jāizlieto četru stundu laikā pēc atvēršanas.

Comirnaty vakcīna ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, bet Moderna – no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar pētījumos iekļauto populāciju. Tāpat zāļu ražotājs Moderna savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai ir izmantojis 28 dienu intervālu starp abām vakcīnas devām, tāpēc ir rekomendēts starp pirmās un otrās vakcīnas devu ievērot 28 dienu intervālu. Savukārt Comirnaty gadījumā jāievēro 21 dienas intervāls, bet AstraZeneca – viens mēnesis. 

Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u. c. Ja kāds pirmo reizi ir vakcinēts ar Pfizer/BioNTech vakcīnu, tad tā paša ražotāja vakcīnu saņems otrajā devā.


Laika intervālu nemainīs

Dažas valstis apsvērušas iespēju intervālu starp abām vakcīnas devām pagarināt līdz pat sešiem mēnešiem vai pat masveidā injicēt vienu devu, lai vakcīna vairāk un ātrāk pieejama daudziem. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska Dienai stāsta, ka šāda rīcība apspriesta arī Imunizācijas valsts padomē, taču visi padomes locekļi bija vienisprātis – nav pierādījumu, lai šādu rekomendāciju vispār izsvērtu, izskatītu vai sāktu par to domāt, jo tie nav zinātniski pamatoti dati. "Nav nekādas informācijas, lai cilvēkiem apgalvotu, ka var paļauties, ka, piemēram, divus vai vairākus mēnešus pēc pirmās devas aizsardzība būs pietiekama. Pasaulē patlaban nav noteikts nepieciešamais antivielu līmenis, kas būtu uzskatāms kā aizsargājošs. Kādas valsts nacionāla pieņemta rekomendācija nebūtu atbilstoša Eiropas Zāļu aģentūras regulai, tādēļ šādu iespēju neizskatām," viņa paskaidro.

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens Dienai vēsta, ka Latvija, tāpat kā vēl dažas Eiropas valstis, vēlas maksimāli izmantot pieejamās vakcīnu devas: "Vakcinācijas kabinetiem esam rekomendējuši izmantot visas flakonā pieejamās devas, tātad arī sesto daļu neizmest, bet vakcinēt."


Iespēja jāizmanto

Tiklīdz vakcinēties iespēja bija visiem mediķiem, uz vakcīnu pieteicās podoloģe (ārstnieciskās pēdu aprūpes speciālists) Largija Hoiere, kura pirmo Comirnaty vakcīnu saņēma 11. janvārī. Uz vakcināciju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vakcinācijas kabinetā nācies gaidīt trīs dienas, bet 21 dienu pēc pirmās devas saņemšanas jeb 1. februārī vakcinēs otru devu. Hoiere Dienai atzīst, ka divas stundas pēc vakcinācijas pārņēmusi dīvaina sajūta – it kā būtu nokāpusi no šūpojoša kuģa, vēlāk bijusi jutīga roka un plecs, bet tas ātri pārgājis. "Vairākas kolēģes jautāja, kā jūtos, un drīz pēc tam trīs arī pieteicās uz poti," viņa piebilst. Reģistratūrā viņa iztaujāta, aizpildīta veidlapa, bet vakcinācijas kabinetā viena medicīnas māsa visu reģistrējusi, otra – veikusi injekciju. Kopumā process aizņēmis 20 minūšu. "Redzēs, kāda būs reakcija pēc otras devas [..] Nezināmā ir daudz, piemēram, cik ilgstoša būs imunitāte, bet iespēja sevi pasargāt no smagām infekcijas izpausmēm ir jāizmanto," uzsver podoloģe.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas