Būdams atbildīgs par atļauju došanu telefonsarunu noklausīšanai, kā arī kratīšanas veikšanai, viņš bija brīdinājis cilvēkus, kuru sarunas interesēja policiju, vēsta raidījums.
Par šo pārkāpumu bargākais sods ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām. Bet bijušais tiesnesis, vienojoties ar prokuratūru, saņēmis vien 50 stundu piespiedu darbu, kuru jau atstrādājis, vēsta raidījums.
Kā ziņots, Saeima 12.martā atbalstīja Kušķa atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA) iepriekš sacīja, ka ir jārespektē Kušķa viedoklis šajā jautājumā. Tiesnesis deputātus informējis, ka apzinājis karjeras iespējas arī ārpus tiesu varas.
Savukārt 13.martā Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma vēstīja, ka pret Kušķi ierosināta lieta par valsts noslēpuma izpaušanu. To raidījumam apstiprināja Ģenerālprokuratūra.
LETA jau ziņoja, ka Kušķis bija viens no trim likvidētās AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem, kas netika pārcelti darbā uz AT Krimināllietu departamentu.
25.februārī Kušķis lūdza viņu atbrīvot no AT tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.