Vērtējot situāciju ar Latvijas Krājbanku, bijušais FKTK vadītājs norāda – publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka komisija darījusi visu nepieciešamo un pietiekami ātri.
Viņš arī uzsver – krīze pirms trim gadiem parādīja, ka likumdošanas rāmis nebija perfekts un patlaban visā pasaulē no bankām tiek prasīts daudz lielāks kapitāls nekā tolaik.
"To, cik lielā mērā banku sistēmā bija par maz kapitāla, visi saprata tikai pēc krīzes. Tas, protams, no sabiedrības viedokļa ir nepieņemami, un tur, es domāju, ka ir jābūt visiem banku uzraugiem, tai skaitā man, ļoti kritiskiem pašiem pret sevi," atzīst speciālists.
Vienlaikus viņš norāda – prasības, pēc kurām bankām būs jādzīvo turpmāk, noteikti būs daudz stingrākas, nekā tās ir bijušas līdz šim un joprojām ir.
"Vispārējais secinājums ir tāds, ka banku uzraugiem ir jābūt daudz kritiskākiem pret to, ko saka baņķieri, gan apšaubot viņu biznesa modeļus, gan arī izaicinot viņu secinājumus un apšaubot viņu viedokļus. Tiem ir jābūt baņķieriem, kuri pierāda, ka veids, kādā viņi domā, ir pareizs, nevis otrādi," uzsver Cērps.