Kā aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, neminot personas vārdu, Rīgas apgabaltiesa slēgtā tiesas sēdē skatīja Inspecta Latvia bijušā darbinieka pieteikumu par Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 16.decembra sprieduma izskaidrošanu, izpildu raksta atsaukšanu un lūgumu par Rīgas apgabaltiesas sprieduma izpildes atlikšanu.
Visi pieteiktie lūgumi tika noraidīti. Lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par sprieduma izskaidrošanu, desmit dienu laikā var pārsūdzēt. Pārējā daļā lēmums nav pārsūdzams.
Tas nozīmē, ka gan pirmās instances spriedums, gan apelācijas instances spriedums daļēji ir stājušies spēkā, un saskaņā ar pušu iesniegumiem par tiem ir izsniegti izpildu raksti.
Tādā veidā minētajā lietā patlaban ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 27.jūnija spriedums, ar kuru apmierināta prasība daļā un no atbildētājas prasītāja labā piedzīta kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu - šajā daļā spriedums no atbildētājas puses netika pārsūdzēts, tāpēc tas stājās spēkā.
Savukārt ar Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 16.decembra spriedumu prasītāja prasība noraidīta, bet atbildētājas pretprasība apmierināta daļēji. Par minēto spriedumu prasītājs iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka spriedumu pārsūdz daļā. Kasācijas sūdzība tika pieņemta.
Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu no prasītāja uzņēmuma labā piedzīti tam nodarītie zaudējumi 11 455 eiro un likumiskie procenti 1312 eiro.
Tomēr, tā kā kasācijas sūdzībā nebija norādīts, kā izpaužas apelācijas instances tiesas sprieduma nepareizība pretprasības atzītajā daļā, Rīgas apgabaltiesa secināja, ka spriedums par zaudējumu un procentu piedziņu tajā daļā, ko prasītājs tiesas sēdē bija atzinis, ir stājies spēkā un saskaņā ar atbildētājas iesniegumu apgabaltiesa izsniegusi šajā daļā izpildu rakstu.
Druķis tiesā bija iesniedzis prasību par atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par piespiedu darba kavējumu piedziņu, darba samaksas piedziņu, kompensācijas par neizmantotu atvaļinājumu piedziņu, neizmaksātas prēmijas piedziņu, likumisko procentu piedziņu. Savukārt Inspecta Latvia vērsās tiesā ar pretprasību par darba līguma pielikumu atzīšanu par spēkā neesošiem, zaudējumu un likumisko procentu piedziņu.
Tiesā aģentūrai LETA norādīja, ka lieta ir apjomīga un komplicēta - tajā ir 11 prasījumi prasībā un seši prasījumi pretprasībā -, turklāt visu apstākļu noskaidrošana notika slēgtās tiesas sēdēs.
Raidījums de facto iepriekš vēstīja, ka līdzšinējais Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Druķis 31.martā pēc vienošanās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (Vienotība) pametis amatu.
Druķa aiziešana esot saistīta ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā starp Druķi un viņa iepriekšējo darba vietu Inspecta Latvia. Tiesa atzina, ka Druķis no uzņēmuma līdzekļiem samaksājis par savu kāzu mielastu, tam restorānā Ostas skati iztērējot 7455 eiro, iegādājies putekļu sūcēju, veļas mašīnu un ledusskapi, kā arī mēbeļu komplektu - matraci ar koka rāmi, dekoratīvā auduma bortus, alumīnija augsto kāju komplektu, galvgali auduma, lateksa virsmatraci un ortopēdisko spilvenu. Par mēbeļu un sadzīves tehnikas saņemšanu parakstījusies Inspecta Latvia darbiniece Lāsma Stankeviča, kura kļuva par Druķa sievu.
Saistībā ar Druķa un Inspecta domstarpībām sākta lieta arī Valsts policijā, kas joprojām atrodas izmeklēšanas posmā.
Iepriekš Druķis aģentūrai LETA stāstīja, ka veids, kādā Inspecta Latvia jaunā vadība pārtrauca ar viņu darba attiecības, neatbilst Latvijas Darba likumam. Tādēļ Druķis vērsies tiesā ar civilprasību, lai darba attiecības tiktu pārtrauktas tiesiskā veidā.