Kā portāls Diena.lv uzzināja Tieslietu ministrijā, oktobra nogalē ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēstuli, kurā Bordāns informēts, ka pret zvērinātu notāri Porieti sākta kriminālvajāšana un pieņemts lēmums par lietas nodošanu tiesai. Ministrs, iepazīstoties ar detalizētāku informāciju no Ģenerālprokuratūras un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, kā arī pašas Porietes paskaidrojumu, nolēmis viņu atstādināt no amata.
Bordāns uzskata, ka nav pieļaujams, ka amatā, kurā uzticēts veikt valsts varas funkcijas, atrastos amatpersona, kura apsūdzēta smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas turklāt ir veikti amata darbību izpildes laikā.
Poriete no amata atstādināta līdz galīgā nolēmuma kriminālprocesā spēkā stāšanās brīdim. Šajā laikā amata pienākumus uzdots veikt Rīgas apgabaltiesas zvērinātai notārei Diānai Tučkus.
LETA vēsta, ka ka Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu apsūdzēta zvērināta notāre Poriete. Viņa apsūdzēta par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izsniegšanu. Lietā apsūdzēta vēl kāda privātpersona - Gints Lazdiņš, liecina informācija Tiesu informatīvajā sistēmā.
Abas apsūdzētās personas savstarpēji vienojās krāpšanas ceļā iegūt svešu mantu, sagatavojot un panākot, ka cietušās personas paraksta dokumentus, kas rada viņām tiesiski nelabvēlīgas sekas.
Mantkārīgā nolūkā, lai atvieglotu krāpšanas izdarīšanu, pielietojot viltu un viešot uzticību cietušajās, notāre ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, sagatavojot un norādot cietušajām personām parakstīt notariālos aktus un dokumentus, nenolasot to saturu, neizskaidrojot to būtību, noteikumus un tiesiskās sekas.
Savukārt otra apsūdzētā persona krāpšanas nolūkā organizēja apsūdzētās notāres dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kontaktējoties ar cietušajām personām, paziņojot apsūdzētajai notārei dokumentu saturu, dokumentos iekļaujamos cietušajām personām neizdevīgos nosacījumus un informāciju par cietušo nekustamajiem īpašumiem.
Noziegumi izdarīti, izmantojot cietušo psihisko stāvokli, nespēju saprast un vadīt savu rīcību, nespēju saprast savas rīcības nozīmi, kā arī izmantojot cietušo redzes traucējumus, vecuma nevarību un juridisko zināšanu trūkumu.