Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Cēsu vēsturiskajā Rožu laukumā atklāj sauso strūklaku

Cēsīs pēc rekonstrukcijas ceturtdien, 28.maijā, atklāta Rožu laukumā izbūvētā sausā strūklaka, kas ir lielākā šāda veida strūklaka Latvijā, ziņo Cēsu domes sabiedrisko attiecību pārstāve.Pagājušajā nedēļā pabeigta krāsainās sausās strūklakas ar 13 strūklām izbūve. To veikuši vietējie būvnieki - SIA _Ū.

K.A_ un SIA _Apse_, kā arī SIA _Kvinta Plus_ no Rīgas. Strūklakas projekta autors ir Jānis Rieksts (_Vides projektu studija_).Strūklaka darbosies no plkst. 8 līdz pusnaktij, vakara stundās tā tiks izgaismota dažādās krāsās. Šobrīd iespējamas trīs dažādas ūdens padeves programmas, tuvākajā laikā plānots piedāvājumu vēl papildināt. Strūklakas apkārtni rotās ziedu kompozīcijas un gaisa dārzi. Sausās strūklakas īpatnība ir tā, ka tai nav baseina, kurā ūdens krājas, bet ūdens plūst pa bruģi. Rožu laukums pēc vērienīgas rekonstrukcijas ekspluatācijā tika nodots jau pērngada nogalē. Te kopš decembra katru otro sestdienu notiek zemnieku un amatnieku tirdziņi. Rekonstrukcijas rezultātā laukums ir labiekārtots, izbruģēts laukuma segums, izbūvētas inženierkomunikācijas - ievilkts ūdensvads, ierīkota lietus ūdens kanalizācija, izbūvēts apgaismojums. Tāpat arī laukumā, kas piemērots publisku pasākumu rīkošanai, ir ierīkota vieta pilsētas Ziemassvētku eglei.Kopš XIII gs. vidus Rožu laukums bijis Cēsu pilsētas centrālais laukums, saukts par Tirgus laukumu. Turpat tuvumā saskaņā ar viduslaiku vācu pilsētas plānojuma principiem atradusies katedrāle un rātsnams. Laukumā atradies arī soda stabs un aka, kuras vietā pašlaik atrodas tā sauktais ķīniešu namiņš. XX gs. sākumā pilsētai vecais tirgus laukums kļuva par šauru, tādēļ to 20.gados pārcēla uz tagadējo vietu, bet 1927.gadā nolēma laukumu pārvērst par skvēru pilsētas centrā ar ceriņiem, liepām, kastaņām un košuma krūmiem zālājā. Pēc 1936.gada tas tika pārdēvēts par A.Pumpura laukumu, bet kopš XX gs. 40.gadiem tas ir pazīstams kā Rožu laukums.Pērnā gada vasarā Rožu laukumā tika veikti arheoloģiskie darbi. Jau 2007.gada vasarā te atklājās Cēsu pilsētas senā koka apbūve un pērn tā tika izpētīta plašāk. Tad atklājās negaidīti fakti. 2,4 m biezajā kultūrslānī bija labi saglabājušās vairākas statņu konstrukcijā celto ēku paliekas un dažādi iedzīves priekšmeti. Vispilnīgāk izdevās izpētīt 42 kv.m lielu iedziļinātu noliktavas ēku, kurai vēl bija saglabājušās koka kāpnes. Statņu konstrukcijā celtās ēkas Latvijas teritorijā parādījās jau XIII gs. līdz ar vācu tautības iedzīvotāju ieceļošanu. Cēsis nu ir pirmā pilsēta aiz Rīgas, kur konstatēts šis senais būvveids. Rožu laukumā atrastās senlietas - koka mucas ar īpašuma zīmēm, virpotie koka un galdiņtrauki, darbarīki, auduma paraugi, no Reinzemes ievestā keramika, degušie graudi un citi atradumi arheologiem palīdzēja izprast šo iedzīvotāju ikdienu, taču vēl neļāva precīzi noteikt ēku celšanas laiku, kas varētu būt XIII gs. beigas vai XIV gs. sākums. «Jaunie atklājumi Rožu laukumā dod svarīgas atziņas pilsētas attīstības vēstures pētniecībai un materiālu jaunu ekspozīciju veidošanai. Taču lielākā neizpētītā kultūrslāņa daļa paliek zem laukuma bruģa. Būs kādreiz darbs nākamo paaudžu pētniekiem,» saka arheoloģe Zigrīda Apala, kura vada Cēsu arheoloģisko ekspedīciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas