Balsošanas biļetenā uzrakstītais jautājums būs: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?" Cimdars uzskata, ka jautājums ir noformulēts korekti.
Tomēr ir cilvēki, kas saredz problēmu tajā, ka uz šīs vēlēšanu zīmes nav pieminēta krievu valoda. Cimdara ieskatā, krievu valoda nevar būt pašā jautājumā, jo jautājumam ir jābūt maksimāli precīzam, proti, ja jautājumā tiktu prasīts tikai par valodas statusu, tad paliktu nepajautāts par pārējām referenduma tēmām - pašvaldības darba valodu, Saeimas darba valodu. Ja prasa tikai par vienu lietu, jautājums var tikt uzskatīts par maldinošu.
Pēc Cimdara domām, balsošanas zīmē varētu iekļaut plašāku skaidrojumu. CVK vēl ir jāapstiprina zīmes dizains, kas ietver arī skaidrojošo daļu. Līdz šim skaidrojošā daļa aprobežojās tikai ar tekstu - ja atbalsta grozījumus, tad jāievelk krustiņš "par", ja ir pret tiem, tad jāievelk krustiņš "pret".
Cimdars pieļāva, ka šoreiz varētu skaidrojošo daļu vērst citā formātā tā, lai zīmē būtu rakstīts par krievu valodas statusu. Visu Satversmes grozījumu tekstuālo daļu gan nevarēs zīmēs iespiest, bet varētu apmēram šādi: ja jūs atzīmēsiet "par", tad jūs atbalstāt, ka krievu valoda būtu otra valsts valoda.
Šādu piedāvājumu CVK skatīs tuvākajās dienās. Otrdien ir CVK sēde, un šis jautājums varētu tikt skatīts.
Cimdars arī piekrīt nostājai, ka būtu nepieciešams izvērtēt, vai jautājums par valsts valodu vispār ir lemjams referendumā. Taču, lai tas notiktu, būtu saprātīgi ielikt tādu normu likumā un noteikt kādu vērtēšanas institūciju. Patlaban CVK nevajadzētu būt tai institūcijai, kas vērtē, vai jautājums nododams tautas nobalsošanai, jo, ja visi politiskie spēki būtu pret referendumu, tad caur saviem pārstāvjiem CVK tie varētu referendumu nobremzēt, atzīmēja Cimdars.