Cīņu par LU turpinās tiesā

Tikmēr valdības pieņemtā lēmuma rezultātā LU ir palikusi ne tikai bez Senāta, Šķīrējtiesas, Administrācijas vadītāja Anša Grantiņa, bet arī četriem dekāniem. Savukārt LU prorektori Ina Druviete un Valdis Segliņš paziņojuši, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs, vēstī aģentūra LETA.  

Politiska interpretācija

Skandāli un aizdomas par negodīgu cīņu par rektora amatu IZM lika apšaubīt LU rektora vēlēšanu leģitimitāti, kā rezultātā tika pieprasīts Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sniegt izvērtējumu par to norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem un Augstskolu likumam. Pēc IKVD pārbaudes rezultātu publiskošanas Šuplinska norādīja, ka rekomendēs neapstiprināt Muižnieku amatā, pamatojieties uz IKVD atzinumu par konstatētajiem pārkāpumiem. Valdība lēmumu par LU rektoru atlika divas reizes, ņemot vērā Valsts kancelejas ieteikumus uzlabot ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu. Valsts kancelejas pārstāve Inese Gailīte apliecināja, ka IZM ir precizējusi juridisko pamatojumu, taču, neskatoties uz to, ministrijas minētie argumenti ir "interpretācijas jautājums, par kuru tiesiskumu būs jālemj tiesai". Šuplinska norādīja, ka LU nav nodrošinājusi atklātu, caurredzamu un labas pārvaldības praksei atbilstošu rektora vēlēšanu norisi. Kā vieni no būtiskākajiem pārkāpumiem tika minēti 24. maija vēlēšanās LU Balsu skaitīšanas komisijas un Satversmes sapulces pārstāvju paziņojumi – sākotnēji ticis norādīts, ka neviens no kandidātiem nav ievēlēts par LU rektoru, pēcāk paziņojot, ka ievēlēts tomēr ir Muižnieks. IZM skatījumā šādai rīcībai nav bijis tiesiska pamatojuma.

Savukārt Muižnieks valdības sēdes laikā uzsvēra, ka LU vadība atbalsta ministrijas vēlmi sakārtot augstskolu pārvaldību, taču notiekošais LU ir vērtējams nevis kā vēlme sakārtot sistēmu, bet gan kā politisko interešu īstenošana. Viņaprāt, esošā situācija ir bezprecedenta gadījums ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. IZM izstrādātais rīkojuma projekts esot nevis tiesiska, bet gan politiska rakstura dokuments, jo netika vērtēta vēlēšanu norise atbilstoši likumā noteiktajam, bet gan izglītības ministres paustie argumenti. "Ar manu neapstiprināšanu amatā nekas nemainīsies, jo nākamais rektors tāpat tiks vēlēts pēc esošas sistēmas," pēc sēdes pauda Muižnieks un piebilda, ka viņam nav skaidrs, "kādi politiskie zemūdens akmeņi" ir valdības lēmuma pamatā, taču pēdējo vārdu tāpat teiks tiesa.