Kādās proporcijās šīm pozīcijām Veselības ministrija (VM) varētu piešķirt naudu, pagaidām nav skaidrs. «Protams, esam ļoti priecīgi un pateicīgi, ka izdevies palielināt bāzes finansējumu. Desmit miljoni latu uz konsolidācijas fona ir ļoti būtiski,» saka I. Circene. Pagaidām par nākamā gada veselības aprūpes budžeta apmēru esot pāragri runāt. Nesen medijos publicēto informāciju, ka nākamā gada veselības nozares izdevumus plānots samazināt par 37,5 miljoniem latu, veselības ministre nosauca par nepatiesu un norādīja, ka nezinot, no kurienes nāk šādas baumas.
Kā Diena noskaidroja VM, 1. novembrī šāgada veselības aprūpes budžets ir 495,79 miljoni latu, ieskaitot gada otrajā pusē valdības papildus piešķirto naudu un arī ES fondu piešķirtos līdzekļus. Taču šā gada sākumā veselības aprūpes bāzes budžets - finansējums pamatfunkciju izpildei - bija 443,26 miljoni latu, 43,28 miljoni latu - ES fondu nauda, tas kopā veido 486,54 miljonus latu. 2010. gadā budžeta izdevumi gada beigās bija 496 miljoni latu, gada sākumā - 432,7 miljoni latu.
VM pārstāvji Dienai izteicās, ka viena no pozīcijām, kam nākamajā gadā būs nepieciešami papildu līdzekļi, ambulatorajā aprūpē ir dienas stacionāri. Kļūstot par veselības ministri, oktobra beigās I. Circene Dienai sacīja, ka valstij būtu jānāk pretī neauglīgajām ģimenēm - vismaz daļēji finansējot ārstēšanu, piemēram, apmaksājot izmeklējumus, vai vismaz sākot veidot sistēmu.
Proti, būtu jāizveido neauglības reģistrs. Tiesa, I. Circene vairījās solīt, vai nākamā gada budžetā varētu būt jebkādi papildu līdzekļi, taču pilnībā tādu iespēju neizslēdza.