Dokumentā, ko Rīgas dome (RD) lepni dēvē par "rokasgrāmatu" un par ko samaksājusi 35 000 eiro jeb gandrīz 350 eiro par lapu, reti atrodami pašu autoru domugraudi. Tā vietā lieli teksta gabali pārkopēti no citiem internetā pieejamiem avotiem, un secinājumu un ieteikumu daļa nav pat lappuses garumā.
Pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt. Latvijas Radio, par to vēstot, pauda minējumu, ka tas patiesībā bijis veids, kā samaksāt Ušakova padomniekam Dzanuškānam, un ka dokuments nemaz nav izstrādāts. Domes pārstāvji attaisnojoties klāstīja, ka pētījumu uzreiz atklāt nevarēja, jo tajā atradušies sensitīvi dati. Dienu vēlāk tas tika publicēts pašvaldības datubāzē www.sus.lv.
Tomēr, rūpīgāk apskatot pētījumu, pārliecība, ka pie tā tiešām godprātīgi strādāts, nerodas. Kā secināja Diena, vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem, par ko viegli var pārliecināties, izmēģinot visparastākajā interneta meklētājā ierakstīt nejauši izvēlētus teikumus.
Piemēram, viss ievads, izņemot burtiski dažus teikumus, pilnībā pārkopēts – tā lielāko daļu, sākot jau ar pirmo vārdu, veido teksts, kas ņemts no Sabiedrības par atklātību Delna 2010. gadā publicēta pētījuma Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespēja. Delnas vadītājs Gundars Jankovs to komentē, neslēpjot ironiju un paužot prieku, ka Delnas pētījumi tiek lasīti un izmantoti. Taču arī uzsver – šī skandāla kontekstā viņam "nerodas ilūzija", ka pētījums tiks izmantots. "Tas ir radīts tikai sabiedrības acu aizmālēšanai."
Tāpat uzmanību piesaista fakts, ka pētījums datubāzē ievietots PDF attēlu formātā, kas liedz bez īpašām programmām no tā kopēt tekstus vai meklēt informāciju.
Ievadā interesi izraisa arī daži teikumi, kas kopēti no tiesību zinātņu doktores Ilmas Čepānes 2007. gada raksta Jurista Vārdam – aizlienētās frāzes ir tieši tās, kas izmantotas publikācijas ievadā un ir pieejamas, nemaksājot par pilna raksta lasīšanu. Tiesa gan, cits citāts no kāda 2005. gada Čepānes raksta ņemts no pilnās versijas.
Tādā pašā stilā "pētījums" arī turpināts – dažkārt redzams, ka teikumam mainīti pirmie vārdi vai, piemēram, noņemts uzskaitījums un tas pārkopēts saistītā tekstā. Daudz izmantoti dažādi normatīvie dokumenti un likumi, no kuriem lieli teksta gabali pārkopēti pat bez rediģēšanas. Kā atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa, piemēram, studenta rakstītā darbā tas nebūtu pieņemams. "Šāds darbs drīzāk būtu saucams par kompilāciju un recenzentiem neatstātu labu iespaidu," atzīst prodekāne. Delnas vadītājs vēl piebilst – šāda milzīgu teksta blāķu izmantošana rada iespaidu, ka "paviršs students centies radīt iespaidu par pētījumu".
Visu Raivja Vilūna rakstu Copy/paste par 35 000 eiro lasiet piektdienas, 6. februāra, laikrakstā Diena!