Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja "Saskaņas centra" virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.
CVK vadītājs Arnis Cimdars pirms balsojuma paziņoja, ka uzskata, ka iesniegtais likumprojekts būtu jānodod tautas izvērtēšanai, tomēr balsojumā viņš atturējās.
Sēdē tika dota iespēja savus argumentus izteikt visiem CVK locekļiem, šo iespēju neizmantoja tikai Dzintra Kusiņa.
Augstākās tiesas senators Pēteris Dzalbe norādīja, ka valsts nepārtrauktības doktrīna ietver arī pilsonības nepārtrauktības principu. Iesniegtie Pilsonības likuma grozījumi, pēc Dzalbes domām, ir pretrunā ar Satversmes 2.pantu un 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", kurai ir konstitucionāla dokumenta rangs. Tautas nobalsošanai iesniegtais likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas valsts tiesiskās pēctecības doktrīnu, jo nepilsoņiem (bijušās PSRS pilsoņiem) nevis piedāvā iespēju izvēlēties Latvijas pilsonību, bet tiek piedāvāts tos faktiski automātiski pasludināt par Latvijas tautas sastāvdaļu.
Dzalbe arī atzīmēja, ka pēdējo 20 gadu laikā CVK nebija radušās šaubas par referenduma ierosināšanai iesniegtā likumprojekta atbilstību terminam "pilnīgi izstrādāts".
Savukārt CVK loceklis Maļcevs pauda viedokli, ka iesniegtā likumprojekta nepilnības nav tik būtiskas, lai to dēļ ierobežotu pilsoņu tiesības izlemt būtisku jautājumu referendumā. Savukārt Gruziņa norādīja, ka CVK nav tiesību vērtēt iesniegto likumprojektu pēc būtības, ja to ar saviem parakstiem ir atbalstījuši vismaz 10 000 vēlētāju, par to ir jāierosina 1/10 daļas vēlētāju balsu vākšana 30 dienu laikā.
Arī CVK loceklis Ritvars Eglājs pauda bažas, ka, apšaubot, ka iesniegtie Pilsonības likuma grozījumi ir "pilnīgi izstrādāti", CVK var radīt precedentu, kas liegs tautai izteikties par jautājumiem, kas nepatīk varas turētājiem.
Tagad CVK lēmumu desmit dienu laikā ir iespējams apstrīdēt administratīvajā tiesā.
CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par.
Ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) saistītās kustības Par vienlīdzīgām tiesībām iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.
Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.
Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb apmēram 150 000 vēlētāju.
Iepriekš CVK bija lūgusi atzinumus no dažādām institūcijām, lai gūtu pārliecību, vai iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu. Lielākā daļa institūciju ir sniegušas skeptisku viedokli par iespēju rīkot "nepilsoņu referendumu". Vairākos atzinumos ir norādīts, ka iesniegtie likuma grozījumi nav atzīstami par pilnīgi izstrādātiem, kā to paredz Satversmes 78.pants.
Savu viedokli šajā jautājumā CVK ir sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) Valststiesību zinātņu katedra, LU JF Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes JF, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis.
Kustības Par vienlīdzīgām tiesībām koordinators Andrejs Tolmačevs iepriekš pauda pārliecību, ka nav pamata, lai neizsludinātu parakstu vākšanas otro posmu.
(ziņa papildināta ar 5.-9.rindkopu)