Ziņojumā norādīts, ka pirmā pusgada dati liecina, ka sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu faktiskais rindu garuma samazinājums, kas ir izveidojies papildus piešķirtā finansējuma dēļ, notiek lēnāk, jo novērojama pacientu uzvedības maiņa. Proti, rindā ienāk tie Latvijas iedzīvotāji, kuri rindu, attāluma vai finanšu dēļ līdz šim nav saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī daļa pacientu maksas pakalpojumu vietā izvēlas valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Šīs divas iedzīvotāju grupas papildus finansējuma tiešai ietekmei palielina pieprasījumu pēc valsts apmaksātas veselības aprūpes, vienlaikus samazinot to pacientu skaitu, kuri līdz šim nav varējuši saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Šā gada 1.jūlijā pacientu gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās vidēji līdz 92,27 dienām salīdzinājumā ar situāciju pirms reformu uzsākšanas, kad vidējais gaidīšanas laiks bija līdz 100,48 dienām. Šogad pirmajā pusgadā rindu samazinājums nodrošināts par 8,17% no sākotnējā rindu apjoma, savukārt rindu samazinājums bez pacientu uzvedības maiņas nodrošināts 14,53% apmērā.
Savukārt pacientu gaidīšanas rindas uz dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem ir samazinājušās vidēji līdz 200, 22 dienām salīdzinājumā ar situāciju pirms reformu uzsākšanas, kad vidējais gaidīšanas laiks bija līdz 407 dienām.
Šā gada 1.jūliju pacientu gaidīšanas rindas uz ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumiem ir samazinājušās vidēji līdz 113,25 dienām salīdzinājumā ar situāciju pirms reformu uzsākšanas, kad vidējais gaidīšanas laiks bija līdz 500,2 dienām. Šā gada pirmajā pusgadā rindu samazinājums nodrošināts par 77,36% no sākotnējā rindu apjoma, savukārt rindu samazinājums bez pacientu uzvedības maiņas nodrošināts 78,93% apmērā.
VM valsts budžeta projektā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai nākamajā gadā plānots atvēlēt 56,85 miljonus eiro.