Komisijas sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) deputātiem atzina, ka Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas iezīmes, piemēram, tas paredz ļoti bargus sodus par mantiskiem noziegumiem, kā arī plašu brīvības atņemšanas piemērošanu. Tādējādi Latvija starp 48 Eiropas valstīm ir otrajā vietā pēc ieslodzīto skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
G.Bērziņš arī norādīja, ka kriminālsodu politikas reforma ļaus ar laiku pat par 30% samazināt ieslodzījuma vietu noslodzi. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka no visiem soda veidiem tieši brīvības atņemšanas nodrošināšana nodokļu maksātājiem izmaksā visvairāk.
Likumprojekts paredz samazināt brīvības atņemšanas sodu maksimālās un minimālās robežas, savukārt daudziem noziedzīgajiem nodarījumiem klasifikāciju paredzēts mainīt no smagāka uz vieglāku. Mazāk bargus sodus plānots piemērot par noziegumiem, kas nav saistīti ar apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un dzimumneaizskaramībai – par zādzību, krāpšanu un citiem mantiskiem noziegumiem.
Vienlaikus paredzēta daudz plašāka brīvības atņemšanai alternatīvu sodu ieviešana, nodrošinot tiesām un prokuroriem iespēju izvēlēties tādus līdzekļus, kas ir maksimāli efektīvi katrā konkrētajā gadījumā.
Likumprojekts paredz plašāk izmantot gan piespiedu darbu, piemēram, paredzot iespēju piemērot to kā papildsodu tām personām, kuras sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu. Patlaban Krimināllikumā tāda sankcija kā tiesību ierobežošana ir saprotama diezgan šauri un netiek plaši piemērota. To paredzēts paplašināt, piemēram, par huligānismu sodītām personām liedzot apmeklēt kafejnīcas un izklaides pasākumus nakts laikā, savukārt kā papildsods personām, kurām ir tieksme izdarīt seksuāla rakstura noziegumus pret bērniem, varētu būt aizliegums lietot internetu un sarakstīties ar nepilngadīgajiem.
Komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda konceptuālu atbalstu likumprojektam, vienlaikus norādot, ka no 2013.gada, kad ir plānota jaunā regulējuma spēkā stāšanās, ir jāparedz līdzekļu pieaugums probācijas dienestam, jo būtiski pieaugs tā noslodze.
Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) norādīja, ka komisijai pie šī likumprojekta būs jāstrādā ļoti rūpīgi, jo šī būtībā ir pilnīgi jauna likuma redakcija, kas no jauna būvē kriminālsodu sistēmu. Šī likuma izskatīšana būs arī viens no pirmajiem darba uzdevumiem jaunveidojamajai Tiesu politikas apakškomisijai, atzina komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).
Komisijas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka nozares ministrijai un iesaistītajām iestādēm ir jāveic plaša plānotās reformas izskaidrošana, ņemot vērā, ka kriminālsodu sodu mīkstināšana sabiedrībā tiek uztverta neviennozīmīgi. I.Čepāne norādīja, ka šis ir jautājums par attieksmes maiņu, un sabiedrībā ir nepieciešama diskusija par to, vai bargi cietumsodi patiešām ir piemērotākais līdzeklis, kā mazināt noziedzību un novērst atkārotu noziegumu izdarīšanu.
Deputāti trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā plānoto priekšlikumu iesniegšanas termiņu visiem likumprojektiem nosakot 2012.gada 1.februāri.