Lēmums par attiecīgā amata izveidošanu ir pieņemts Saeimas Prezidija slēgtajā sēdē 9. jūnijā, pirmdien atklātā Prezidija sēdē norādīja Āboltiņa. Viņa pauda neapmierinātību, ka šī amata ieviešanai šķēršļus liek Saeimas Kancelejas vadītājs Māris Steins, kurš gan pārmetumus noraida, uzsverot, ka rīkojas saskaņā ar Kārtības rulli.
Šopavasar parlamentā tika nozagti trīs Saeimas Prezidija locekļu datori. Reaģējot uz parlamenta datoru zādzību, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu saistībā ar parlamenta drošības uzlabošanu un izskatīja jautājumus par parlamenta apsardzes pastiprināšanu.
Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs 23. aprīlī slēgtajā sēdē nolēma sākt parlamenta Kancelejas direktora Steina darba līguma uzteikšanas procedūru. Prezidija lēmums rosināt Steina darba līguma uzteikšanu nebija vienbalsīgs, tomēr vairākums uzskatīja, ka šī procedūra jāsāk saistībā ar drošības jautājumu nerisināšanu. Saeimas priekšsēdētāja žurnālistiem sacīja, ka iemesls šādam lēmumam saistīts ar Prezidija locekļiem nozagtajiem datoriem. Proti, veicot iekšējo pārbaudi, konstatēts, ka ir nopietnas problēmas regulējumā, kas nosaka Saeimas drošību, skaidroja Āboltiņa. Tātad šie jautājumi nav sakārtoti ilgstoši, bet Saeimas Kancelejas vadītājam šādi pienākumi esot paredzēti viņa amata aprakstā.
Prezidijs pilnvarojis juristu Māri Knoku pārstāvēt Saeimas Prezidiju civillietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Saeimas Kancelejas direktoru.