Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks Ints Dālderis trešdien intervijā Latvijas Radio izteicās, ka sabiedriskā pasūtījuma pārdale varētu būt viens no risinājumiem, kā saglabāt latvisko informācijas telpu līdzšinējā apjomā. Tiesa gan pašreizējā budžeta situācijā neesot iespējams piešķirt papildu naudu sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai nacionālajiem komerckanāliem.
"Ja būtu iespējas un valdībai šajā budžeta situācijā piešķirtu kādus papildus līdzekļus, ko varētu pārdalīt šim papildus sabiedriskajam pasūtījumam, tas būtu ļoti labi," atzina I.Dālderis.
Skeptisks par šādu pieļāvumu ir A.Dimants, kurš uzskata, ka vispirms ir jāsakārto jautājums par jauna sabiedriskā medija izveidi, proti, Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas radio (LR) apvienošanu un tikai tad var sākt runāt par naudas piešķiršanu sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai komerctelevīzijām.
"Var jau arī piekrist, ka nauda tiek grūsta iekšā LTV zināmā mēra bez noteiktas stratēģijas. Bet no otras puses tā nauda arī ir tikai, lai izdzīvotu. Nav nekā tāda, ko varētu noņemt sabiedriskajām raidorganizācijām un piešķirt komerctelevīzijām. Galvenais, kas valstij ir jānodrošina, ir perfektas sabiedriskās raidorganizācijas, kas pašalik ir divas, bet vajadzētu būt vienai un vajadzētu arī interneta vidē darboties. Tā ir galvenā prioritāte, nevis, lai atbalstītu divas vai trīs komerctelevīzijas ar sabiedrisko pasūtījumu," uzskata A. Dimants.
Sabiedriskā pasūtījuma dalīšanu kā tādu atbalsta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), tomēr, kā portālam Diena.lv sacīja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece, varot runāt tikai par papildu naudas piešķiršanu.
"Esmu kategoriski pret ņemšanu no esošajām dotācijām, bet, ja tā ir kaut kāda papildus nauda, tad par to var runāt. Likums pasaka, ka pamatā sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Un viņiem šobrīd budžets ir absolūti nepietiekams, lai izpildītu likumā noteiktās funkcijas," sacīja D. Buceniece.
Līdzīgās domās ir arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kurš sacīja, ka varot runāt tikai par speciāliem budžetiem, bet ne esošajām sabiedriskajiem medijiem atvēlētajām dotācijām. "Ja nu ir tik liela politiska interese pašreiz palīdzēt komercmedijiem, tad es ļoti ceru beidzot sagaidīt politisku interesi arī par pašu sabiedriskā medija attīstību un nākotni," piebilda E. Kots.